Kā labāk dzīvot

Kā labāk dzīvot Latvijā? Kustības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" pārstāvju domas

Kā labāk dzīvot

Veikts pētījums "Pesticīdi tavas mājas putekļos"

Videi draudzīgs dzīvesveids: viena lieta ir par to runāt, bet kā to realizēt dzīvē

Eksperti: Vides labā cilvēkiem visgrūtāk atteikties no sava auto, gaļas un plašas dzīvesvietas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Diskusiju darbnīcās Latvijā noskaidrots, ka vides pārmaiņu labā cilvēkiem visgrūtāk ir pāriet uz sabiedrisko transportu, mazāku vai koplietošanas dzīvesvietu, kā arī atteikties no dzīvnieku izcelsmes produktiem uzturā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja "Zaļā brīvība" vadītājs, Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un sociālantropologs  Kārlis Lakševics.

"Klimats mainās, to droši vien neviens mūsdienās vairs nenoliedz, un lielā mērā mūsu ikdienas dzīves paradumi var tikt pie tā vainoti. Arī tādas it kā pavisam vienkāršas lietas, – tas, kā mēs pārvietojamies, kādās mājās dzīvojam, kādu enerģiju izmantojam, kādu pārtiku ēdam – tas viss ietekmē klimatu," norādīja Brizga. 

"Mēs runājam par dzīvesveidu un dzīvesveida ideāliem. Mēs gribam dzīvot savā mājā, ar savu mašīnu, ar pārtiku, kas nāk no visas pasaules un dažādi intensīvi audzētu, tas viss līdz šim ir bijis tāds ideāls.

Ja paskatāmies, kāda ir tā ietekme uz klimatu, tas patiesībā ir diezgan lielā mērā sācis kļūt apšaubāms. To, kas ir bijis ideāls, šobrīd ir jāsāk pārvērtēt," vērtēja Lakševics.

Dažādās vietās Latvijā tika organizētas diskusijas, lai saprastu sabiedrības viedokli par to, ko cilvēki Latvijā ir un ko nav gatavi mainīt savā ikdienā, lai samazinātu ietekmi uz klimatu. Viens no visasāk uztvertajiem jautājumiem bija par iespēju atteikties no privātā transporta par labu sabiedriskajam. 

Tas vēl ir vairāku gadu jautājums, vērtēja Brizga, lai gan atzina, – tiesa, arī sabiedriskā transporta infrastruktūra un nodrošinājums nav tāds, lai cilvēki tam dotu priekšroku.

Tāpat arī, kamēr citur Eiropā šobrīd populāras kļūst dažādas kopdzīvošanas formas, Latvijā tās cilvēkiem, iespējams, padomju pieredzei dēļ saistās ar komunālajiem dzīvokļiem, nepatīkamu pieredzi un dzīves kvalitātes samazināšanos. 

"Bet mērķis ir skatīties, kā audzēt dzīves kvalitāti, samazinot [resursu] patēriņu, samazinot privāto automašīnu lietojumu vai mājokļa lielumu, un tās visas ir grūtas izvēles," atzina Lakševics. 

Latvijā ne tikai sabiedriskā transporta infrastruktūra ir veidota tā, ka bez privātās automašīnas privātmājas īpašnieks nemaz nevar iztikt – līdzīgi ir arī ar dzīvokļu infrastruktūru, kuru nemaz nevar pielāgot kooperatīvai dzīvošanai, viņš vērtēja. 

"Daudzi kooperatīvie dzīvokļi Eiropā strādā pavisam citādi nekā mūsu tas komunālais modelis, jo tur tev, piemēram, ir sava tualete un virtuve, salīdzinoši mazāka, un tad ir lielākas koplietošanas telpas, kur visa māja, savstarpēji sarunājot, var aicināt viesus. Mums šādu māju ir pavisam maz," skaidroja Lakševics. 

Vēl viena joma, kur Latvijas sabiedrības gatavība pārmaiņām diskusijās nebija redzama, bija ēšanas paradumu izmaiņas – iespēja atteikties no gaļas vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem ikdienas uzturā. 

"Kļūt par veģetārieti vai vegānu ir viena no nepopulārākajām lietām, ko cilvēki nav gatavi darīt ne šodien, ne tuvākajā nākotnē," norādīja Brizga. 

"Diezgan daudzi cilvēki bija gatavi samazināt [dzīvnieku izcelsmes uztura patēriņu], bet tā kardināli pieņemt lēmumu, ka tagad vairs ne, – tas bija tas, kas izraisīja reakciju, ka šobrīd noteikti nē un arī nākotnē nē, " piebilda Lakševics. 

Eksperti vērtēja, ka svarīgi ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu atrast balansu starp savu dzīves kvalitāti un atstāto ietekmi uz vidi. 

"Nav tā, kam mums šobrīd visa ietekme jāsamazina uz nulli. Tas nav iespējams. Katrs var izvēlēties kaut kādas atbilstošas savas izvēles un arī politiski pastiprināt tos lēmumus, kas jāpieņem, lai mainītu strukturālos apstākļus," norādīja Lakševics. 

"Respektīvi, ja tu pieņem lēmumu, ka pēc 10 gadiem tu būtu gatavs pāriet uz sabiedrisko transportu, tad attiecīgi sabiedrībai kaut kas ir jādara, lai pēc 10 gadiem tā sistēma būtu izveidota tāda, lai tas būtu iespējams," viņš uzsvēra. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti