Visprecīzāk uz jautājumu, vai konkrēto dzīvnieku drīkst turēt, var atbildēt CITES jeb Vašingtonas konvencija, kuras sarakstos iekļauti 40 tūkstoši sugu. Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām ir starptautisks līgums, kas paredz aizsargāt apdraudētos floras un faunas pārstāvjus.
Tā ir viena no nozīmīgākajām konvencijām dabas aizsardzībā, un tā stājās spēkā 1975. gadā.
"Ja kāda no šīm sugām ir iekļauta konvencijā CITES, tad Dabas aizsardzības pārvalde pārbauda, vai šos dzīvniekus, tai skaitā augus, tur pareizi, vai ir saņemtas attiecīgas atļaujas – importa atļauja, sertifikāti. Ir tādas sugas, kas ir ar lielāku risku, piemēram, plēsēji, pērtiķi. Šo dzīvnieku turēšanai vieta ir jāparāda Dabas aizsardzības pārvaldei. Mēs aizbraucam, pārbaudām, un, ja turēšanas apstākļi ir atbilstoši un dzīvnieki ar legālu izcelsmi, tad ir iespējams šādus dzīvniekus turēt," skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Rihards Miķelsons.
Izņēmumi šajā ziņā ir lielie plēsēji – lielie kaķi, suņveidīgie un arī primāti. "Primāti ir tie, kas var cilvēkam radīt lielu apdraudējumu ne tikai fiziski, bet arī zoonožu slimību veidā, jo primātiem un cilvēkiem ir vienas un tās pašas slimības. Tāpat arī primātiem ir ļoti sarežģīta turēšana – tiem ir savas sociālās struktūras un ļoti augstas prasības, tāpēc privātpersonām ir liegts tos turēt," uzsver Miķelsons.
Pārkāpumu netrūkst
Varētu šķist, ka Latvijā nav pārkāpumu ar eksotisko sugu turēšanu, bet tā nebūt nav – pirms vairākiem gadiem savvaļā tika atrasts krokodils, konfiscēts leopards, lūši, pitoni, papagaiļi un daudzi citi dzīvnieki.
Miķelsons atminējās, ka 2018. gadā tika konfiscēti divi lūši, kas tika turēti kā mājas kaķi, kā rezultātā lūši iekoda saimniecei galvā. Tāpat arī Skanstes dzīvokļos tika turēts leopards, kuram ar veterināra palīdzību bija nooperētas pirkstiem falangas. Tas bija nopietns pārkāpums, un dzīvnieks tika konfiscēts. Ar līdzīgām situācijām eksperti saskārušies arī gadījumos, kad cilvēki mājās ir vēlējušies turēt pumu un čūskas, taču atbildīgajiem dienestiem ir arī nācies ķert no mājokļiem izbēgušos eksotiskos dzīvniekus.
2008. gadā Plakanciemā no kādas privātmājas sasistā terārija bija izbēdzis krokodils, ko savvaļā notvēra avārijas un glābšanas dienesta darbinieki. Dzīvnieki, kurus konfiscē atbildīgie dienesti, tālāk nonāk Rīgas Zooloģiskajā dārzā, taču nelegāli ievestie augi – Salaspils Nacionālajā Botāniskajā dārzā. Gadījumos, kad tiek konfiscēti kādi izstrādājumi no aizsargājamajiem dzīvniekiem, tie nonāk Latvijas Nacionālajā dabas muzejā.
"Izrādījās, ka Plakanciemā bija izbēdzis Nīlas krokodils, kas patiesībā ir diezgan agresīvs, un cilvēks – mājās turētājs nebija īsti sapratis, ko viņš bija paņēmis. Krokodils izauga līdz četriem metriem," norādīja Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Šobrīd Nīlas krokodils vārdā Krokse dzīvo Helsinku tropikārijā. Zīmīgi, ka arī Zoodārza darbiniekiem nešpetnā Krokse sagādāja gana daudz raižu ar savu uzvedību.
Līdzīgā veidā Zooloģiskajā dārzā ir nonākušas vairākas konfiscētās čūskas, tostarp karaliskais pitons, kuram nebija kārtībā dokumenti, un saimnieks, apzinoties risku un sekas, pats atveda čūsku uz Zoodārzu. "Par laimi, ar pērtiķiem pēdējā laikā nav bijis problēmu, jo cilvēki tomēr ir sapratuši, ka pērtiķis nav tas mājdzīvnieks, ko varētu gribēt un vajadzētu turēt mājās," skaidroja Lielkalns.
Kā turēt eksotiskus dzīvniekus
Lai turētu savās mājās papagaiļus, bruņurupučus, čūskas un citus dzīvniekus, vispirms ir jāvēršas Dabas aizsardzības pārvaldē. Potenciālā turēšanas vieta vispirms ir jāatrāda pārvaldes ekspertiem. Čūsku turēšanas apstākļi ir salīdzinoši vienkārši, tāpēc Latvijā gadā tiek reģistrētas apmēram 10 čūskas. Kā norādīja Miķelsons, pa visiem gadiem reģistrā varētu būt iekļauti pat 100 šādi dzīvnieki.
Čūskas, kas ir iekļautas CITES sarakstā, jāreģistrē Dabas aizsardzības pārvaldē, bet pārējās – Pārtikas un veterinārajā dienestā. Tāpat jāatceras, ka visiem dzīvniekiem ir jāpierāda to legāla izcelsme. Miķelsons uzsvēra, ka Latvijā ir gana daudz privātpersonu un uzņēmumu, kuri nelegāli cenšas pārdot eksotiskos dzīvniekus. Par daļu no tiem pārvalde uzzina no iedzīvotājiem, bet daļu eksperti aktīvi meklē internetā, pārdošanas sludinājumu portālos. Par neatļautu eksotisko sugu turēšanu fiziskām personām sods ir no 70 eiro, bet juridiskām no 700 eiro, taču gadījumos, ja dzīvnieks kādam nodara miesas bojājumus, var iestāties kriminālatbildība un var pat nākties nonākt aiz restēm.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
