No un uz Rīgas Zooloģisko dārzu ik gadu tiek vesti vairāk nekā 50 sugu dzīvnieki. Nereti dzīvei savvaļā šīm sugām ir nopietns apdraudējums, un to saglabāšanai būtiska nozīme ir zoodārzu savstarpējai sadarbībai. “Mēs nekad nevaram zināt, kurā brīdī konkrētā vieta, kur šī suga izzūd, būs gatava šo dzīvnieku atlaišanai dabā,” stāstīja Līdaka.
Eiropā labākie zooloģiskie dārzi ir apvienojušies Eiropas Zooloģisko dārzu un akvāriju asociācijā, kurā šobrīd ir vairāk nekā 300 zooloģiskie dārzi un akvāriji. Kā stāstīja Rīgas Zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola, asociācija nodarbojas gan ar sabiedrības izglītošanu, gan piedalās pētniecībā un dabas aizsardzībā.
Latvijā pēdējo gadu veiksmīgākais savvaļas dzīvnieku saglabāšanas stāsts saistās ar diviem melnajiem grifiem, kas izšķīlās Rīgā un zoodārza filiālē Kalvenē “Cīruļos” un 2018. gadā tika aizsūtīti uz Balkāniem. Tur tie tika atlaisti savvaļā un aprīkoti ar raidītājiem. Tas bija ļoti vērtīgs papildinājums melno grifu populācijai.
Tomēr katra dzīvnieka pārvešana ir rūpīgs darbs un katrai sugai ir savas prasības, gan izvēloties transportēšanas kasti, gan pašu transportu.
Par to, kā pirms kāda laika uz Čehiju devās krokodils no Latvijas, atmiņās dalījās Vītola: “Mūsu gaviālkrokodilu mātīti uz Čehiju veda kastē ar sildelementu. Arī mitrinājums ir vajadzīgs, lai dzīvnieka āda visu laiku būtu mitra. Ja pārvešana notiek karstā vasarā, tad vēsa ventilēta telpa ir vajadzīga gandrīz visiem dzīvniekiem.”
Lai piedalītos dzīvnieku saglabāšanas programmās zoodārziem ir jāizpilda noteikti kritēriji, un, kā norādīja Līdaka, viens no atskaites punktiem ir tas, vai dzīvnieki zoodārzā vairojas. “Ja kādam dzīvniekam piedzimst mazulis, tātad tas labi jūtas un ir pienācīgi apstākļi. Ja mazulis ir vesels un labi aug, tātad ir pareiza baroša, aprūpe un viss pārējais. Kad mazuļi piedzimst, tad neizbēgami pēc ilgāka laika viņiem tomēr ir jāšķiras no vecākiem un nevar pārvērst zooloģisko dārzu par vienas sugas novietni,” skaidroja Līdaka.
Katra dzīvnieka transportēšana tiek izvērtēta un, ja ir iespējams, tad Rīgas Zooloģiskā dārza dzīvniekam tiek piemeklēts pāris no tuvākajiem zoodārziem, piemēram, Tallinā, Helsinkos, vai Varšavā. Bet mēdz būt arī tālāki ceļojumi.
“Mūsu Japānas dzērves ir devušās uz Dienvidāfriku. Mūsu ronīši, tepat krastā izskalotie un izaudzinātie, ir tālāk ceļojuši uz Koreju, uz Japānu. Mūsu lūši dzīvo Japānā,” norāda Līdaka.
Lai cik savādi arī nešķistu, bet vieglāka sadarbība dzīvnieku transportēšanā ir ar plēsējiem – tādiem kaķveidīgajiem kā tīģeriem un lauvām. Grūtāk ir ar zebrām, antilopēm, kas baiļu gadījumā mēdz bēgt. Tāpēc arvien vairāk zooloģisko dārzu jau laikus sāk trenēt dzīvniekus pārvietošanai – pirms pārvešanas viņus iepazīstina ar transportēšanas būriem, lai panāktu, ka dzīvnieks ir pēc iespējas mierīgāks un tādā veidā samazinātu iespējamos riskus.
Jāatceras, ka zooloģiskie dārzi nav bezizmēra, un, kad piedzimst mazuļi, tiem ir jāšķiras no vecākiem, piemēram, lai neveidotos tuvradniecība. To transportēšana, protams, ir sarežģīta. Tā notiek ar kuģiem, kravas automašīnām, lidmašīnām, dažkārt dzīvniekus pavada arī policijas konvojs.
