Pirms 57 dienām odesietēm Innai un Aļinai bija sava dzīvnieku patversme, ienākumi un attīstības plāni. Karš to visu sagrāva vienā mirklī. Tagad māte un meita palīdz dzīvniekiem, cik vien ir viņu spēkos.

Inna pastāstīja, ka daudzviet situācija ir dramatiska: "Ir vasarnīcas, kurās vairs nav kaķu. Tāpēc, ka suņi aiz bada visus kaķus apēduši.

Kaķi apēda vistas, ko vasarnieku saimnieki turēja, bet suņi apēda kaķus."

Lai pabarotu vairāk nekā 500 pamestos un klaiņojošos dzīvniekus, kuri dzīvo ražošanas zonās, pļavās, armijas daļās, dienā esot nepieciešami vismaz 150 kilogrami barības. Palīdzību gaida arī sprādzienos savainotie dzīvnieki.

"Pirmajā nedēļā bija šoks. Nevis tāpēc, ka bail par sevi, bet gan tāpēc, ka tu saproti, ka nav, ar ko dzīvniekus barot. Otrkārt, tāpēc, ka tu saproti, ka viņus visus tūlīt pametīs. Viņi paklaiņos un sāks dzimt kucēni, un tie mirs lielās mokās," stāstīja sieviete.

Kā skaidroja dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede, kura pirms pusotra mēneša atsaucās odesiešu palīgā saucienam, mūsu priekšstats par klaiņojošiem dzīvniekiem krasi atšķiras no realitātes Ukrainā.

"Ja Latvijā tās ir kaķu kolonijas, tad Ukrainā un arī Krievijā tās ir suņu kolonijas. Tie ir daudzi tūkstoši, es pat teiktu desmiti tūkstoši dzīvnieku, kuri nevienam nepieder. Un tie nav tie, kurus kāds ļaunais ir izmetis. Tie ir tie, kuri savvaļā dzīvo jau paaudžu paaudzēm," stāstīja Priede.

Tomēr "Mežavairogi" nolēmuši palīdzēt. Ziedotāju atsaucība bijusi liela, un krava ar suņu barību nonākusi Odesā. Inna un Aļina par to ir ļoti pateicīgas, bet tagad barības esot palicis pavisam maz, tāpēc dzīvniekus barojot tikai katru otro dienu. "Mežavairogu" saimniece stāstīja, ka par vēl vienu barības kravu tiekot domāts, bet vismaz pašreiz tā netikšot sūtīta.

"Tas nav vienkārši. Humānā palīdzība paredz palīdzību cilvēkiem. Dzīvnieku barība kara apstākļos nav prioritāte, tas ir jāsaprot. Tas, ko mēs varam darīt – palīdzēt finansiāli," sacīja Priede.

Aļina sacīja, ka  palīdzēt dzīvniekiem steidzot ik mirkli, kad viens tas iespējams. "Ir dienas, kad ir pavisam kluss, bet ir, kad četros naktī pamosties no sprādzieniem. Dažādi mēdz būt. Kluss, un nākamajā dienā visu laiku sprādzieni," stāstīja sieviete.

Inna un Aļina saprot, ka visus dzīvniekus neizdosies izglābt, tomēr suņus neatstāšot. Kamēr vien būs kaut mazākā iespēja, sievietes mēģināšot tiem palīdzēt. Pašlaik katru nedēļu veterinārajai palīdzībai, dzīvnieku sterilizācijai un arī barībai, ja glābējām to izdodas nopirkt, tiek pārskaitīta saziedotā nauda.