Zināmais nezināmajā

Nobela prēmija medicīnā 2021. gadā izceļ unikālus atklājumus neiroloģija

Zināmais nezināmajā

Tapis pētījums par imigrāciju un etniskajām kopienām Latvijā

Mazo ērgļu populācija Latvijā. Par šīs sugas aizsardzību esam atbildīgi staruptautiski

Debesīs ar diktofonu un GPS uztvērēju. Kā notiek ziemojošo putnu uzskaite Baltijas jūrā

Lai uzskaitītu ziemojošos putnus Baltijas jūrā, pētnieki paceļas lidmašīnās 76 metrus virs jūras līmeņa, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs Ainārs Auniņš. Pētniekiem darbam nepieciešama ne tikai GPS iekārta un diktofons, bet arī sagatavošanās treniņi, atklāja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece un ilggadēja putnu skaitītāja Antra Stīpniece. 

Datu ievākšana par ziemojošo putnu skaitu Baltijas jūrā notiek no nelielas divmotoru lidmašīnas, 76 metrus virs jūras līmeņa. Tajā atrodas pētnieki, kas veic novērojumus par putniem, kurus konkrētajā brīdī redz.

“Visiem novērotājiem, kas ir lidmašīnā, ir diktofoni, kurā tiek ziņoti visi novērojumi. Lai šos novērojumus varētu laikā un telpā sasaistīt, visiem ir arī GPS uztvērēji ar ļoti precīzu pulksteni,” skaidroja Ainārs Auniņš. 

“Mēs varam zināt, uz kuru vietu attiecas katrs no ziņojumiem šajā ierakstā, tāpēc, pēc tam to visu apstrādājot, novērojumus ir iespējams diezgan precīzi uzlikt uz kartes,” stāstīja Auniņš, kurš pats ziemojošo putnu uzskati organizē un šos datus apkopo. 

Pētnieks šajā procesā kļūst par mēraparātu, norādīja pētniece un ilggadēja putnu skaitītāja Antra Stīpniece: “Manas acis un mute ir mēraparāts.”

Pētnieki cenšas noteikt putnu skaitu pēc iespējas precīzāk, taču, kolīdz tas ir virs 20, precīzi izskaitīt vairs nav iespējams, tāpēc pētnieki skaitu vērtē. 

“Pirms lidojuma trenējamies, ir speciālas treniņprogrammas izveidotas,” atklāja Stīpniece.

Svarīga ir arī prasme koncentrēties. “Tad, kad ir putniem bagātie gabali, ļoti viegli noturēt uzmanību. Tukšajos gabalos esi rāms, bet neaizmiedz,” pieredzē dalījās pētniece. 

Runājot par Baltijas jūrā ziemojošajiem putniem, Auniņš norādīja, ka no kaijām mūsu ūdeņos visvairāk pārziemo sudrabkaijas, daudz esot arī kajaku.

 “Vēl ir melnspārnu kaijas un reņģu kaijas, tādas ar melniem vai ļoti tumšiem spārniem. Tad ir divas ķīru sugas – lielais ķīris un mazais ķīris. Īpaši pēdējā laikā abas šīs sugas arvien vairāk ziemo mūsu jūras ūdeņos,” viņš stāstīja. 

Putnu ziemošanu pēdējos gados arvien vairāk ietekmē klimata pārmaiņas. Baltijas ūdeņos, piemēram, ziemot atgriežas mazāks skaits pīļu. “Pārsvarā tās pīles, kas ziemo pie mums jūrā,  lielākoties ligzdo tālu uz ziemeļiem tundrā. Saistībā ar klimata pārmaiņām, daļa no ligzdojošajām populācijām paliek ziemot tur, neaizsalušajās vietās,” pārmaiņu iemeslus skaidroja Auniņš. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt