DAP uzsvēra, ka drona fiksētie kadri sniedz mums nebijušu iespēju vērot krāšņo dabas pasauli no putna redzējuma, taču bezpilota lidaparāta vadītājiem jāapzinās, ka, vadot dronu gan dabā, gan pilsētvidē, uz tiem attiecas vispārīgie nosacījumi, kas regulē bezpilotu lidaparātu izmantošanas laiku, vietu un kārtību, kā arī pastāv speciālas normas to lidošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norādīja, – lai gan droni ir tehnoloģija, kas uzlabo aizsargājamo teritoriju uzraudzības iespējas, kā arī noder pētījumu un monitoringu īstenošanai, tomēr ne visiem un visur ir ļauts izmantot bezpilota lidaparātus.
"Daudzviet pasaulē bezpilota lidaparāti nacionālajos parkos ir vai nu aizliegti, vai to izmantošanai nepieciešams vietējo dabas aizsardzības iestāžu akcepts, lai mazinātu to negatīvo ietekmi uz dzīvniekiem un putniem. Ierobežojumi dronu lidošanai ieviesti, lai pasargātu dzīvās dabas pārstāvjus no nevēlama traucējuma. Lai gan cilvēkiem šķiet, ka drons ir maza, nekaitīga un klusa iekārta, dzīvnieki un putni to var uztvert kā apdraudējumu, tā tuvošanās var radīt pārlieku stresu, likt dzīvniekiem pamest ligzdošanas vai barošanās vietas vai traucēt migrāciju," skaidroja Strode.
DAP arī atgādināja, ka, filmējot dzīvniekus, tostarp arī putnus, jāievēro Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi, kuros minēts, ka vadītājam pēc iespējas jāizvairās lidināt dronu pāri cilvēkiem, transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī dzīvniekiem, ēkām un inženierbūvēm.
Turklāt šāda gaisa kuģa vadītājam ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī nekavējoties pārtraukt lidojumu pēc amatpersonu, tostarp pārvaldes valsts vides inspektoru pieprasījuma.
DAP un citu iestāžu ekspertu ieskatā, dronu pilotēšana tiešā dzīvnieku un putnu tuvumā pieļaujama vien kā alternatīva metode, lai tos aizbiedētu no lauksaimniecības zemēm, tādējādi pasargājot sējeņus vai stādījumus no postījumiem. Šajā gadījumā dronu izmantošana ļauj izvairīties no letālu metožu izmantošanas.
Savukārt, pilotējot dronu īpaši aizsargājamo teritoriju apkārtnē, papildus jāievēro noteikumi, kas attiecas uz šīm teritorijām, proti, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālie noteikumi.
Gaujas Nacionālajā parkā ir aizliegts veikt lidojumus (tajā skaitā ar dronu un gaisa balonu) virs dabas rezervāta zonas un dabas lieguma zonas zemāk par 300 metriem, izņemot gadījumus, kad ir saņemta pārvaldes atļauja lidojumiem fotografēšanai, filmēšanai, attālai novērošanai un datu iegūšanai, vai arī lidojumi veicami ārkārtējās situācijās, glābšanas un meklēšanas darbiem.
Ķemeru Nacionālajā parkā lidojumus zemāk par 300 metriem visā nacionālā parka teritorijā var veikt tikai tad, ja saņemta pārvaldes atļauja, izņemot gadījumus valsts aizsardzības funkciju veikšanai, ārkārtējās situācijās un glābšanas un meklēšanas darbu veikšanai.
Dabas parkā "Pape" dabas lieguma zonā virs Papes ezera un Nidas purva no 15. marta līdz 20. septembrim aizliegts pārvietoties zemāk par 500 metriem, lai nodrošinātu netraucētu putnu ligzdošanu un barošanos. Aizliegums attiecas gan uz droniem, gan gaisa baloniem un citiem lidaparātiem, kas aprīkoti ar dzinējiem.
Pērn pārvalde izsniegusi 13 atļauju bezpilota lidaparātu izmantošanai aizsargājamās teritorijās, un gada laikā ierosināti divi administratīvā pārkāpuma procesi, kas saistīti ar noteikumu neievērošanu, izmantojot dronus.
Ar bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumiem var iepazīties www.likumi.lv vai Civilās aizsardzības aģentūras mājaslapā https://uas.caa.lv/ .
