Jauns rekords ugunsgrēku pieaugumam pasaulē
Latvijas Dabas fonda direktors Jānis Rozītis stāstīja, ka Pasaules Dabas fonds pagājušā gada nogalē apkopoja informāciju par to, kāda ir situācija desmitgadēs.
"Uguns ir dabiska parādība. Sugu evolūcija ir pielāgojusies šai dabiskajai parādībai, un tās ir atkarīgas no uguns klātbūtnes. Uguns dod dzīvības telpu, barības bāzi un mikroklimatu un ļauj pastāvēt dažādām sugām," skaidroja Rozītis.
Pēdējās desmitgadēs tiek organizēta kontrolēta dedzināšana ugunsgrēku risku samazināšanai un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai. Dabas fonda direktors stāstīja, ka tādas sugas kā, piemēram, eikalipts, sekvoja, priedes Eiropā, ir atkarīgas no uguns klātbūtnes ainavā. Rozītis norādīja: "Problēmas rodas tad, kad sākas cilvēka iejaukšanās ļaunprātīgā veidā vai neuzmanības dēļ. Arī klimata pārmaiņas ir nešaubīgi netieša cilvēka ietekme uz to, kas šobrīd notiek globāli. Aptuveni 75% no ugunsgrēkiem pasaulē ir tieši saistīti ar cilvēku darbību. Cilvēku klātbūtne ir jūtama."
Kukaiņu sugu daudzveidība
No visiem dzīvniekiem pasaulē visvairāk ir kukaiņu. LU Bioloģijas fakultātes lektors, entomologs Kristaps Vilks, sacīja, ka ir daudzas sugas, kas ir izvēlējušās dzīvi ļoti īpašos apstākļos.
"Mums ir jāsaprot, kā uzbūvēta dabas ekosistēma. Tas ir ļoti smalks pulksteņa mehānisms, kur uzgrieznīši ir cieši saistīti savā starpā un dzīvība ir variabla, tā mēģina pielāgoties. Tas, protams, prasa laiku," skaidroja Vilks.
Kā piemēru entomologs minēja degumu krāšņvaboli, kas ir viens no dabas daudzveidības simboliem. Tā dzīvo uz degušiem kokiem. Šīm vabolēm ir īpaši maņu receptori, kas no ļoti liela attāluma un īsā brīdī spēj uztvert dūmojumu un ierasties uz apdegušajiem kokiem. Pētījumi rāda, ka deguma krāšņvabolei svarīgi ierasties uz apdegušajiem kokiem pirms citiem kaukaiņiem, lai paspētu sadēt olas un izaugtu pēcnācēji. Vēl ir citas mazāk zināmas sugas – svītrainais kapucķirmis, degumu mizasblakts. Nosaukumi izklausās eksotiski, bet tās ir sugas, kas neuzbrūk dzīviem kokiem, jo mājo tikai uz apdegušiem. Šīs sugas Vilks dēvēja par sarkanajām sugām, kas Latvijā ir ļoti īpašas.
"Jāsaprot, ka ugunij ir ilgstoša ietekme. Pēc ugunsgrēkiem izveidojas atmirušā koksne un tajā sākas sugu daudzveidība. Katra ceturtā suga mežā ir saistīta ar atmirušo koksni," skaidroja Vilks.
Savukārt pēc ugunsgrēkiem veidojas tā dēvētie gaišie meži, kuros var ietiekties saules stari un kur šo apstākļu ietekmē parādās labvēlīgi nosacījumi daudzu citu augu un dzīvnieku izplatībai.
Nākotne tiek iezīmēta pesimistiskās krāsās
Runājot par klimata pārmaiņu ietekmi, eksperti minēja trīs iemeslus, kas veicina uguns klātbūtni un kam būtu jāpievērš uzmanība, – zibens un negaisa ietekmes pieaugums; sausuma periodu pieaugums un lokālie dabiskie traucējumi – vējgāzes, plūdi, atsevišķās daļās sniega ietekme rada vēl vairāk degmateriālus – zarus, galotnes, mirušo koksni. Līdz ar to nešaubīgi var apgalvot, ka ugunsgrēku pieaugums pastiprināsies un arī degšanas ilgums kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem ir pieaudzis par 20%.
Ko darīt tālāk? Eksperti izšķir trīs virzienus: klimata pārmaiņas – jādomā, kā mazināt to ietekmi; klimata adaptācija – tā kā uguns klātbūtne ainavā ir neizbēgama, tāpēc jāpārvalda dabas resursi – meži un purvi un jāapzinās, ka pasaulē pieaugs kontrolētās dedzināšanas īpatsvars, lai mazinātu ugunsgrēku izplatīšos blakus pilsētām un apdzīvotām vietām. Lokālie jeb preventīvie pasākumi – jāseko līdzi saviem paradumiem, lai nesanāk tā, ka mūsu kā patērētāju ieradumi veicina Amazones vai Indonēzijas lietusmežu izzušanu.
