Sadaļas Sadaļas

Dabas aizsardzības pārvalde: Aizsargājamos augus pīt Jāņus vainagos ir aizliegts

Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka aizsargājamus augus pīt Jāņu vainagos ir aizliegts. Starp aizsargājamām sugām ir Latvijā sastopamās orhidejas – naktsvijoles, dzegužpuķes un dzegužkurpītes, Sibīrijas skalbes, jumstiņu gladiolas un citi krāšņi pļavu augi. To ievākšana ziedēšanas laikā ir īpaši nevēlama, jo novērš jauno sēklu izsēšanās iespējas un auga saglabāšanos.

Dabas aizsardzība pārvalde: Aizsargājamos augus pīt Jāņus vainagos ir aizliegtsSintija Ambote

Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Lauma Krišāne Vecdaugavas pļavā izrādīja augus, kurus ikviens droši var pīt Jāņu vainagos un likt pušķos. Tās ir madaras, sarkanie un baltie āboliņi, puķu zirņiem līdzīgā dzeltenā pļavas debestiņa, nārbuļi, zirgskābene, zvagulis, vīgrieze, visas smilgas, pīpenes, kā arī magones un rudzupuķes, kas vairāk atrodamas labības lauku malās. Taču īpaši vērīgam katram pļavas apmeklētājam būtu jābūt pret aizsargājamiem augiem.

“Augi, kurus nevajadzētu likt vainagā vai pušķī, ir visas savvaļas orhidejas, arī jumstiņu gladiolas, kuras vēl nezied. Parasti tie retie aizsargājamie augi ir ļoti dekoratīvi un, ja nav pārliecības, kas tas ir, tad labāk neplūkt. Jāplūc tie augi, kurus pazīstam. Ja orhidejas viens zieds ražo sporas un  ja tās katru gadu neatjaunojas, nenokļūst zemsedzē, tad ar laiku šī atradne var izzust,” skaidroja Krišāne.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu svētku noformējumam vai vainagam plūkt invazīvās lupīnas, kas teju katrā pļavā un ceļmalas grāvī atrodamas violetā, baltā vai rozā krāsā.

Lupīnas ir dekoratīvs augs, ko sākotnēji izmantoja daiļdārzniecībā.

“Lupīnas ir arī visos piepilsētu zālājos. Arī Purvciemā ir lupīnu pļavas. Tāpat vainagā var likt pagaidām neziedošās arī invazīvās Kanādas zeltslotiņas, lai tādējādi samazinātu to skaitu dabā. Ir valsts, kur ir pat invazīvo augu ravētāju biedrības un klubiņi, kas brīvos brīžos iet dabā un izravē šos invazīvos augus,” stāstīja Krišjāne.

Liela daļa augu mūsdienās ir kļuvuši reti sastopami, jo samazinājušās vai izzudušas tiem piemērotās dzīvotnes. Lai tie neizzustu pavisam, šādiem augiem piešķirts īpaši aizsargājamās sugas statuss, un to plūkšana un tirdzniecība Latvijā ir aizliegta. Bez pieminētajām orhidejām vainagā nevajadzētu pīt arī Sibīrijas skalbi, kas izskatās pēc neliela zila īrisa, savukārt mežā nevajadzētu vainagam plūkt staipekņus.

“Pļavu augs dzirkstelīte, kas izskatās pēc mazas neļķītes violetā krāsā, nav aizsargājama, bet tās sugas māsa smiltāju neļķe ir baltā krāsā un vairāk izplatīta piekrastes zālājos. Tiem, kas jāņos jūras krastā, šo augu nevajadzētu plūkt, jo tas gan ir aizsargājams. Arī Jūrmalas armērija, kas izskatās pēc sīpolloka zieda, ir aizsargājama,” uzsvēra Krišāne.

Viņa arī atgādināja, ka tie, kas, lasot jāņuzāles, uziet kādus retus augus, par atradumiem var ziņot pārvaldei.

“Sods par īpaši aizsargājamu augu ap desmit īpatņiem pušķī vai vainagā ir piecu minimālo algu apmērā,” norādīja Krišāne.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt