Kā skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldē, aizsargājamo augu saraksts ir krietni garāks, tomēr pieminētie Jāņu dekorācijām tiek plūkti visbiežāk, taču, noplūcot gan pieminētos, gan citus aizsargājamos pļavu augus, tie vairs tajā gadā nespēj saražot sēklas, kas ietekmē auga tālāko dzīves un atražošanās ciklu, kas būtu nepieciešams, lai reto augu populācija varētu pastāvēt.
Ko drīkst?
Krāšņs svētku vainags izdosies ar tradicionālajiem ziediem un augiem – margrietiņām jeb pīpenēm, rudzupuķēm, sarkano un balto āboliņu, ozola zariem, magonēm, vībotnēm, papardēm un smilgām. Šos augus drīkst plūkt bez bažām, tomēr jāatceras, ka arī tie jāplūc saudzīgi, tos nedrīkst plēst ar saknēm.
Kā Latvijas Radio skaidroja Latvijas Dabas fonda eksperte un botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova, augi šogad sausuma dēļ zied sliktāk, tie taupa spēkus, jo primārais šobrīd ir izdzīvošanas jautājums – ziedēšana ir kā ekstra.
Vācot augus svētku sajūtas radīšanai, varam pievērst uzmanību arī dažādām nevēlamām sugām, piemēram, lupīnām. Daļa gan ir noziedējusi, taču svarīgi ir tās savākt un plūkt lielus pušķus, lai šī invazīvā suga neizplatīos tālāk. Tāpat droši vācamas un plūcamas ir, piemēram, gārsas, suņuburkšķi.
Ko atstāt pļavās?
Savukārt retie augi jāpietaupa dabai un jāatstāj pļavā, kur no tām būs krietni lielāks labums nekā vainagā vai pušķī.
Pļavas silpurene: tās ar krāšņiem ziediem priecē jau agrā pavasarī, bet vasaras saulgriežu laikā tās apdraud noziedējušo pogaļu kārotāji. Jāņem vērā – silpurenes tiek aizsargātas ar likumu.
Sibīrijas skalbe: dārza īrisa radiniece Sibīrijas skalbe ir sastopama reti slapjās un purvainās pļavās, krūmājos, grāvjos un zāļu purvos. Šis augs ierakstīs Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
Baltijas dzegužpirkstīte un bruņcepuru dzegužpuķe: dzegužpirkstīšu nosaukums radies no šķeltās formas gumiem. Nezinātājs dzegužpirkstītes viegli var sajaukt ar dzegužpuķēm, – aizsargājamas ir abas.
Smaržīgā naktsvijole: tās ziedi reibinoši smaržo vasaras saulgriežos, pievilinot ne tikai apputeksnētājus, bet arī zāļu vācējus. Noplūkta naktsvijole ātri zaudē savu smaržu un drīz novīst.
Dzeltenā dzegužkurpīte: tā savu nosaukumu ieguvusi pēc ziedu formas, kas atgādina kurpi. Dzeltenā dzegužkurpīte ir viens no retākajiem un krāšņākajiem Latvijas augiem, ko apdraud intensīva mežsaimniecība un krāšņo ziedu kārotāji.
Jumstiņu gladiola: tā sastopama slapjās un mitrās pļavās. Vienīgā Latvijas savvaļas gladiola.
Staipekņi: tie ir mūžzaļi lakstaugi, kas vairojas ar sporām. Tie aug lēni – maksimums dažus centimetrus gadā, turklāt dažu staipekņu sugas attīstība no sporas līdz sporai var ilgt pat 30 gadus. Staipekņus apdraud ne tikai intensīva mežizstrāde, bet arī to izmantošana ziedu pušķos, kompozīcijās un tautas medicīnā. Tos aizsargā gan nacionālā, gan starptautiskā likumdošana.
Bezdelīgactiņa: tā Latvijā kļuvusi gandrīz tikpat reta kā Rietumeiropā, kur nosusināšanas un lauksaimniecības dēļ šis augs ir gandrīz pilnībā iznīcināts.
Daudzgadīgā mēnesene: ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.
Apkopojumā izmantota informācija no Dabas aizsardzības pārvaldes informatīvajiem materiāliem.
