Būtiski palielinājies par vides piegružošanu saņemto ziņojumu skaits

Cilvēkiem ievērojot ārkārtas situācijas laikā noteiktos ierobežojumus un arvien vairāk pavadot brīvo laiku pie dabas, palielinājies konstatēto vides piegružošanas gadījumu skaits, informēja Valsts vides dienestā (VVD). Salīdzinoši ar 2019. gadu, 2020. gadā jau saņemti trīs reizes vairāk pieteikumu – no tiem gandrīz 90% iedzīvotāju ziņojumi par vides piegružošanu, kas nosūtīti zemes īpašniekiem un pašvaldībām, lai attiecīgi rīkotos.

VVD norāda, ka šogad aplikācijā "Vides SOS" saņēmis 1671 ziņojumu. Salīdzinājumā - pērn "Vides SOS" tika saņemti 694 ziņojumi. No visiem "Vides SOS" saņemtajiem ziņojumiem VVD kompetencē ir aptuveni 10%, t.i., ziņojumi, kas saistīti ar gaisa kvalitāti (aprīlī ap 90% no visiem VVD kompetences ziņojumiem), zvejas pārkāpumiem (maluzvejniekiem).

Pārējie 90% saņemtie ziņojumi nosūtīti iestādēm un pašvaldībām. Lielākā daļa no šiem ziņojumiem bijuši par vides piegružošanu. Kopumā no šogad "Vides SOS" reģistrētajiem ziņojumiem 28% nosūtīti pašvaldībām, 28% – SIA “Rīgas meži”, 26% – “AS Latvijas Valsts meži” un 18% – Dabas aizsardzības pārvaldei.

Analizējot saņemtos ziņojumus, VVD secinājis, ka vidē nonākuši galvenokārt mājsaimniecību radītie atkritumi, kā arī atkritumi, kas radušies mazo uzņēmumu darbības rezultātā (piemēram, riepas no autoservisiem u.c.). Vislielākais ziņojumu skaits saņemts par pārkāpumiem Rīgā un Pierīgas reģionā.

Tā kā pašvaldību iespējas un resursi, lai sakoptu visas konstatētās piegružotās vietas, ir atšķirīgi, VVD aicina pašvaldības aktīvi rīkoties, lai kopīgi cīnītos ar cēloņiem, kas ietekmē mājsaimniecību atkritumu nonākšanu vidē. Tā kā vidē visbiežāk nonāk sadzīves atkritumi no mājsaimniecībām, kam nav līgumu par atkritumu apsaimniekošanu vai arī tie ir formāli un neatbilst faktiskajam mājsaimniecības radītajam atkritumu apjomam, pašvaldībām nepieciešams īstenot stingrāku uzraudzību par mājsaimniecību noslēgtajiem līgumiem ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus VVD aicina pašvaldības apzināt risinājumus, kā efektīvāk nodrošināt, lai teritorijās, kur ir novērota atkārtota nelikumīga atkritumu uzkrāšanās un veidojas stihiskas piegružotas teritorijas lielā platībā, tas vairāk nenotiktu.

VVD, izvērtējot vidē izmesto atkritumu struktūru, secinājis, ka daļa no šiem atkritumiem radušies personu vai komersantu, kas nelegāli sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, darbības rezultātā. Identificēts, ka situācijās, kad, iegūstot savā īpašumā nekustamo īpašumu, jaunie īpašnieki vēlas izvest visu iepriekšējā īpašnieka uzkrāto mantu par iespējami zemāko cenu, šo pakalpojumu sniedz komersanti bez darbībai nepieciešamās atļaujas, izvedot šos atkritumus nevis uz atkritumu poligonu noglabāšanai, bet izmetot tos apkārtējā vidē.

VVD plāno ciešāk sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts policiju, lai ierobežotu šādas nelikumīgas darbības, kas rada tiešu vides piesārņojuma risku, kropļo tirgu un rada zaudējumus valsts budžetam.

Tā kā pašvaldībām likumdošanā ir noteikts pienākums gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (t.sk. atkritumu savākšanas un izvešanas kontroli), VVD saņemto informāciju un sūdzības par konstatētajām piegružotajām teritorijām nosūta pašvaldībām rīcībai.

Vienlaikus VVD atgādina, ka par sava īpašuma pārraudzīšanu un to, ka konkrētā teritorija netiek piegružota un vidē netiek izmesti atkritumi, primāri ir atbildīgs zemes īpašnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti