LTV raidījumam "Ķepa uz sirds" bija ekskluzīva iespēja ne tikai satikt abus brāļus Latvijā, bet arī būt klāt ģimenes lielā lēmuma brīdī – dzīvnieku patversmē atrast to īsto suni, kurš kļūs par mīluli Bertānu vecāku mājās Aucē.
Ģimenes sapulce sāksies pie pie jaunākā brāļa Dāvja. Arī brīvdienu rītos jaunais basketbolists jau ir agri augšā. Pierastais treniņu grafiks neļauj ilgi gulēt, un, kamēr ir izdevība būt dzimtenē, gribas pēc iespējas ilgāk būt nomodā. Kopā ar saimnieku agri ceļas arī Dāvja mīlulis, franču buldogs, Rokijs. Un kā modies, tā uzreiz taisa dažādus pigorus.
"Es neteikšu, ka viņš ir klausīgākais suns, viņš reizēm dara ko viņš grib, ir diezgan spītīgs, bet tai pašā laikā tās komandas ir apguvis un ja ir ēdiens rokās, tad viņš klausa perfekti," saka Dāvis.
Abi brāļi parasti sazinās video zvanos, jo dzīvo katrs savā pasaules malā, tāpēc īpaši tiek gaidīti tikšanās brīži. Izrādās, arī viņu suņi ir sailgojušies viens pēc otra!
Suņi abu brāļu ģimenēs nonākuši faktiski izglābti – joprojām daudzviet pasaulē zooveikalos tiek tirgoti kaķēni un kucēni. Kuriem sagaidīt atbildīgus saimniekus diemžēl ir liela loterija. Taču Rokijs un Čipī izvilka laimīgo lozi.
Dāvis tikai pēc laiciņa pamanījis, ka Rokijs mazliet atšķiras no citiem franču buldogiem un Amerikā pasūtījis speciālu gēnu testu, kur sunim var noteikt vai nav citas šķirnes piejaukums.
"Viņam garākas kājas, viņš nav tik daudz masīvs, jo bieži mēs redzējām franču buldogus, kas pat tādi resni bija un viņš tādfs vienmēr ļoti labā formā un aktīvs. Bija tā, ka mēs nospriedām, ka kaut kas tur tomēr ir no Bostonas terjera. Tests parādīja, ka viena astotā daļa viņam ir Bostonas terjers, viens no vecvecākiem viņam ir bijis Bostonas terjers," stāsta Dāvis.
Abi Spānijā iegūtie draugi nu kļuvuši par pilntiesīgiem Bertānu ģimenes locekļiem un ceļo teju tikpat daudz, cik saimnieki. Dairis smejas, ka citreiz gan jāpieskata Čipīša svars, lai varētu droši ņemt līdzi lidmašīnā.
Suns ir bērns, kas nekad nepieaugs – abi brāļi tam piekrīt. Bet visām rūpēm pāri tomēr ir emocijas, ko spēj sniegt tikai un vienīgi suns.
Bet abiem vecākiem brāļi gan saka paldies – par to, ka tie darīja visu, lai dēli īstenotu sportiskos talantus. Un tagad, kad finansiāli spēj atļauties, ik pa brīdim vecākiem sagādā kādu pārsteigumu.
"Tiešām par visu, kas mums ir, mēs viņiem varam paldies pateikt… nekad nebūs pietiekami, lai atlīdzinātu, ko viņi mums devuši," saka Dairis.
Prieku un gandarījumu rada arī palīdzēšana grūtībās nonākušiem dzīvniekiem. Kad Dāvis precējās, viņš kāzu dāvanu vietā lūdza ziedojumu dzīvnieku patversmei.
Dodoties uz patversmi, basketbolistu mamma dalās pārdomās par to, kādu suni vēlētos atrast.
"Es domāju, tādu ap trīs, četri gadi, varbūt tāds, kas vairs nav īsti jāmāca, kuram jau zināms raksturiņš ir, tāds, lai mēs zinām, kāds viņš ir. Mums noteikti vajag, lai viņam patīk citi suņi, lai nav problēmas ar bērniem, lai nav problēmas, kad ir daudz cil;vēku, mēs bieži sabraucam pilns pagalms, tā, ka viņam būs jābūt tādam diezgan sabiedriskam un aktīvam," viņa saka.
No pirmajiem mirkļiem īpašs kontakts izveidojas ar suneni Pepiju.
"Pirmkārt jau meitenīte, melns un balts un tāda ļoti labi uzvedās, mīļa likās tāda, nosvērta paklausīga, un kad mēs te pastaigājām likās paklausīga, jo ir labi, lai saprotas ar citiem suņukiem," saka basketbolistu mamma.
Ģimenes konsīlijs ir vienbalsīgs – Pepija ir īstā un nu ir atradusi jaunas mājas.
