Pirms dažiem gadiem, ieraugot sludinājumu "Pārdod zirgus par labu cenu", Daces māsa devās uz Lietuvu apskatīt potenciālo zirdziņu. Tomēr uz vietas viņa saprata, ka atbraukusi nevis uz zirgaudzētavu, bet uz vietu, kur dzīvniekus audzē nokaušanai.
Ieejot staļļos, skats šokēja - zirgi turēti lielā netīrībā. Bet pagriezties un braukt prom nozīmēja nolemt kādu zirgu nāvei. Un tad viņa ieraudzīja balto ķēvi vārdā Florence.
"Visa viņa bija ar mēsliem, visa bija netīra, jo turēja tikai boksos, vispār ārā nelaida," stāstīja Dace.
Saprotot, kāds liktenis gaida tik daudz skaistu un stipru zirgu, sažņaudzās sirds un radās vēlme izglābt vēl kādu, tomēr zirgu īpašnieka vēlme nopelnīt bija spēcīgāka par žēlsirdību.
"Tur bija ļoti skaista ķēvīte ar kumeliņu. Daudz labu zirgu, ko varētu nopirkt, bet uz to brīdi mums nebija tik daudz naudas. Ar grūtu sirdi braucu atpakaļ.
Viņš [zirgu saimnieks] cenu nenolaida. Viņš teica, ka gaļas kombinātā varēs dabūt vairāk naudas," atminējās Dace.
Pēc pārvešanas uz mājām Latvijā Florence tika rūpīgi apkopta. Mīlestība un rūpes gan nespēja ātri mainīt viņas raksturu. Sākotnēji viņa bija bailīga un visai mežonīga. "Īpaši tā neuzticējās, nelaida nevienu klāt. Protams, ka tā bija trauma viņai, ja zirdziņš vispār nav ticis ārā," teica Dace.
Taču ķēvīte īsā laikā manāmi atplauka un viņas ikdiena šobrīd ir pilnībā mainījusies.
Zirgu ļoti iemīļojuši arī bērni, kuri trenējas jāt. "Tagad viņa daudziem ir mīlule," atzina Dace.
Dace uzskata, ka satikt Florenci bijis likteņa pirksts vairāku sakritību dēļ. Tāpat viņa uzskata, ka galvenais ir nepalikt vienaldzīgam, redzot kādu nelaimē nonākušu dzīvnieku, jo - atšķirībā no cilvēkiem - viņiem par sevi parūpēties ir daudz grūtāk.
