Ārvalstu pētnieki Papē ķer spāres, lai izzinātu to migrācijas ceļus

Pirmo reizi Eiropā tiek pētīta spāru migrācija. Pētnieku grupa no Šveices par vienu no vietām, kur uzsākt spāru migrācijas ceļu pētīšanu, ir izvēlējušies Papes Ornitoloģijas pētījumu centru. Pašlaik Papē strādā pētniece no Bernes Universitātes Alīne Knoblauha (Šveice), kura noķertās spāres iezīmē ar krāsām, lai tie, kuriem izdodas spāres nofotografēt vai ieraudzīt, var ziņot par savu atradumu pētniekiem, taču tas ir tikai viens no redzamajiem darbiem.

Alīne Knoblauha studē Bernes Universitātes maģistrantūrā Ekoloģijas un evolūcijas katedrā (Institute of Ecology & Evolution, University of Bern, Switzerland), un darbojas grupā, kas specializējas kukaiņu migrāciju pētījumos. Pētnieku grupu vada Meils Mencs (Myles Menz) no Šveices, bet pašlaik Papē strādā tieši Alīne. Jau no augusta sākuma viņa katru dienu ik pa stundai apseko murdu un dodas ar kukaiņu ķeramo tīkliņu pa Papes pļavām un kāpām, lai tur ķertu spāres.

Līdzko izdodas noķert vienu no spārēm, Alīne uzreiz nosaka dzimumu un sugu. Reizēm nākas rokās ņemt arī sugu noteicēju, jo tīklos iekļūst arī retāki eksemplāri, kas Latvijā ir novēroti vien dažas reizes.

„Es iezīmēju spāres ar ūdens drošiem marķieriem. Viens no tiem punktiem norāda, ka spāre ir marķēta Papē. Otrs punkts, kam ir dažādi krāsu kodi, rāda, kurā laikā tas ir izdarīts, tad mēs varam pateikt, kurā brīdī spāre aizceļoja no šejienes. Ir cerība, ka kādu no spārēm novēros tālāk uz dienvidiem, tad varētu noskaidrot, pa kādu migrācijas ceļu tā dodas uz dienvidiem, jo neapšaubāmi viņas ceļo uz dienvidiem,” stāsta Alīne.

Lai arī Pape ir labi zināma vieta, kur var pētīt migrāciju, tieši šogad spāru neesot daudz ne Papē, ne Engurē, saka Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks Oskars Keišs, taču tas nekavē pētniekus veikt savu darbu. Parasti spāres iezīmēja vietējas nozīmes pētījumiem. Par spāru migrācijas pētīšanu Oskars Keišs saka atzinīgu vārdus:

„Spāru migrāciju pētījumi ir unikāli ar to, ka tie ir pirmie Latvijā, kas pēta kukaiņu ekoloģiju migrāciju laikā. Kukaiņu migrācijas līdz šim pie mums netika pētītas. Sadarbība ar Bernes Universitāti, cerams, ir tikai pašā sākumā, jo šī ir pirmā vasara, kad pētnieki ir pie mums atbraukuši.

Par to, ka te migrē spāres un ir iespējams pētīt dažādu dzīvnieku migrāciju - gan putnu, gan sikspārņu, gan kukaiņu migrāciju, - viņi uzzināja no sikspārņu pētniekiem Berlīnē, kuri ar mums sadarbojas jau no 2011. gada.”

Zināms, ka līdz šim ir notikusi spāru migrācijas pētīšana Amerikā. Ir konstatēti fakti, ka spāre spējusi aizlidot, piemēram, no Indijas līdz Āfrikai. Eiropā ir pieejama informācija par to, kādas sugas ir sastopamas, bet par to, kā viņas migrē, praktiski nekas nav zināms, stāsta pētniece no Bernes Universitātes.

Pētnieki aicina ziņot par spārēm, kurām iekrāsoti spārni. Parasti spāres tiek iekrāsotas dzeltenā un sarkanā krāsa.

„Ja cilvēks ierauga iezīmētu spāri, tad vislabāk to nofotografēt. Ja nē, tad ir svarīgi pierakstīt, kādas ir krāsas un kurā vietā uz spārna, tas ir svarīgi, bet vislabāk ir sūtīt datus uz mūsu kukaiņu migrācijas lapu - https://insectmigration.wordpress.com/dragonfly-migration/ vai ziņot Facebook - Insect Migration & Ecology Lab,” iesaka Alīne Knoblauha.

Šobrīd Papē noķerto spāru skaits jau tuvojas diviem tūkstošiem. Pētījumi Papē turpināsies arī oktobrī.

Latvijā sastopamas ap 60 spāru sugas, bet pasaulē to skaits mērāms tūkstošos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt