Ķepa uz sirds

Džindžera un Fredis

Ķepa uz sirds

Ar ko Albīne pārsteigs komiķi Jāni Skuteli viņa sarunu šovā?

Ar ko jārēķinās mājas sesku saimniekiem? Tarasovu ģimenes pieredze

Ja mājās pazūd mantas, Tarasovu ģimenē vainīgais ir skaidrs – tā noteikti ir Amaija, gadu veca sesku meitene. Kā sadzīvot ar šādu neparastu dzīvnieku?

Dzīvnieks ar suņa pieķeršanos un kaķa neatlaidību – tāds ir mājas sesks. Arita un Jurijs lēmumam par neparasto mīluli gatavojās aptuveni gadu. Pētīja internetā, konsultējās ar īpašniekiem no seskumīļu kluba un sazinājās ar audzētājiem Krievijā. “Es parasti smejos – pirmais sesks ir kā grūtniecība un kā pirmais mazulis. Tu nezini, ko ar viņu darīt, kā tam ir jābūt, kā viņam ir jāēd, kā viņam ir jāguļ,” stāsta Amaijas saimniece Arita Tarasova.

Viens bija skaidrs – mājās būs vēl lielāka tīrība un kārtība, nekā līdz šim. Seski ir ļoti ziņkārīgi un apēdīs jebko, kas liksies interesants. “No sākuma varbūt kaut kur bērnu rotaļlietas mētājās tur vai šur, bet tagad, kad parādījās sesks, tad viss bija jāsavāc, jāseko līdzi, lai nekādas mazas kripatiņas nebūtu uz zemes,” stāsta Amaijas saimnieks Jurijs Tarasovs.

Kas ir ēdienkartē, un kā sesks uzvedas?

Amaijas ikdienas maltītes sastāv no speciālas barības ar augstu gaļas īpatsvaru un dažādiem veselīgiem našķiem. “Katru vakaru mēs dodam svaigu gaļu: cāļu sirdis, vistu kakli, lasis, paipalu oliņa. Pele mums ir svētdienās vienmēr; tā kā arī tādas mums stāv ledusskapī,” stāsta Arita.

Kad Amaija paēdusi, viņai patīk kaut kur ielīst un nosnausties. Arī šeit saimniekiem jābūt uzmanīgiem – atrast aizmigušu sesku ir teju neiespējami. “Citreiz viņa ielien skapī vai zem gultas un aizmieg. Un tad ir tā, ja aizmieg, tad atrast nevar, jo viņa guļ tā, ka neko nedzird. Vienreiz pusdienlaikā nenovaktēju, kur viņa īsti ielīda, (..) bet man jāskrien uz darbu, un viss, es nevaru viņu atrast. Visu gultu taisu vaļā, visu ņemu nost, atvilktnes, skapjus, visu. Bet nu beigās veiksmīgi atradu un laicīgi aizgāju uz darbu,” stāsta saimniece.

Ja žagatas zog visu, kas spīd, tad seski aizstieps visu, kas nav piesiets. Reiz Amaija pat mēģinājusi nočiept par sevi vairākas reizes lielāku zivi, ko Jurijs nomakšķerējis. “Stiepj viņa visu: sākot ar zeķēm, no atvilktnes izvelk ārā, otrā pusē aizstiepj. Tad ir mīkstās mantiņas, bumbiņas zem gultas slēpj. No vannasistabas patīk aizvilkt gumijas vannas lietas kaut kur skapī,” stāsta Jurijs.

Privātīpašnieciskie zvēriņi zagtās mantas aizsargā īpaši.

Tas noteikti jāņem vērā, ja ģimenē aug jaunā paaudze, kas ziņkārības līmenī noteikti konkurē ar sesku. “Ja ir mazi bērni, ieteiktu trīsreiz padomāt, jo uz tiem maziem bērniem viņi ir vairāk huligāni. Vienā reizē, kad mēģināja no atvilktnes viņu dabūt ārā, mazais kā lika roku iekšā, tad gan tā stingrāk iecirta. Ja tas ir viņas, tad laikam sargā tomēr,” stāsta Arita.

Mājas sesks noteikti nav pirmā izvēle tiem, kas izlēmuši kļūt par saimniekiem kādam mīlulim.

Tas ir dzīvnieks ar savdabīgu raksturu un paradumiem. “Ja viņa nospraudusi sev mērķi, viņa to izdarīs. Jā, tādā ziņā seski ir ļoti neatlaidīgi,” norāda saimnieki.

Ar ko jārēķinās, ja ir vēlme kļūt par seska saimnieku?

Noteikti būs jāatsakās no istabas augiem, jo seskam patīk ierakties zemē vai vēl labāk – izbārstīt un apgāzt visus iespējamos podus. Būs jāiet pastaigās, jāgriež nadziņi, jāmazgā un jāapmeklē vetārsts. Arī seskiem ir identifikācijas čipi.

Tāpat jāsaprot, ka seski ir komunikabli dzīvnieki – viņi nav radīti būrim un pieprasīs daudz uzmanības. Savukārt saimnieka uzdevums ir parūpēties par drošu vidi un dzīvnieku pieskatīt.

“Ļoti, ļoti jāskatās zem kājām, kaut kur sēžoties, jo viņai ļoti patīk ielīst kaut kur iekšā. Viņa mums citreiz pārvalkā ielien iekšā un guļ. Tā kā katru reizi sēžoties ir jāpārbauda, vai tur nekā nav,” stāsta Arita.

Daudziem mazie zvēriņi saistās ar nepatīkamo smaku, taču patiesībā seski savu aromātu pa labi, pa kreisi neizdala. Tas ir aizsardzības mehānisms brīžiem, kad sesks ir nobijies. “Nav tā kā multenēs, ka ir sesks un tad tur pēc pilnas programmas. Tā nav. Kad mēs viņu dabūjām, tad [likās kā] medus smarža; ir, kam patīk, ir, kam nepatīk.  Tā kā viņa jau ir lielāka, tagad vairs nav nekāda tāda īpaša smarža. Bet, kad nobīstas, tad jā, tad ir tas specifiskais aromāts,” stāsta saimnieki.

Amaijas saimnieki ir parūpējušies, lai viņai ne par ko nebūtu jābaidās. Galu galā viņi pielāgojas mīlulim, nevis otrādi. “Viņa grib komunicēt ar mums. Mēs tāpat gribam ar viņu spēlēties, pasmieties, cik viņa ir interesanta, cik viņa smuki paurkšķ.”

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti