Vides kampaņā "Spoku tīkli" atrasti pamesti maluzvejnieku tīkli Dagdas novada, Engures, kā arī Carnikavas novada ezeros. Savukārt citos novados atrastas makšķerauklas, kas savukārt var kaitēt arī cilvēkam, kas peldoties var sapīties auklās vai savainoties ar āķiem. Tīklus ekspedīcijās Pasaules Dabas fonda eksperti meklēja kopīgi ar pašvaldību policistiem.
Fonda Baltijas jūras un saldūdeņu programmas vadītāja Elīna Kolāte Latvijas Radio norādīja, ka "spoku tīkli" kaitē zivju resursiem, jo turpina ķert zivis, un var nodarīt kaitējumu arī peldētājiem.
Kuldīgas novada pašvaldības policisti devās uz Lielo un Mazo Nabes ezeru, lai pārliecinātos, vai šais ezeros nav atstāti tā saucamie spoku tīkli, iekšējos ūdeņos pazaudēti vai nelegāli atstāti zvejas rīki, kuri, neviena nepieskatīti, turpina ķert zivis un citus ūdens iemītniekus.
Policijas rīcībā ir arī speciāla ierīce – eholots, kas rāda visu, kas atrodas gultnē.
Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Rinalds Gūtpelcs stāsta, ka ezeros var atrast gan zvejas tīklus, gan zem ūdens pazudušu cilvēku.
Kampaņu “Spoku tīkli'' jau otro gadu rīko Pasaules Dabas fonds sadarbībā ar novadu pašvaldības policiju. Mērķis ir attīrīt ūdenstilpnes no vecajiem tīkliem, kas turpina radīt kaitējumu videi.
Šai reizē pārbaudītajos ūdeņos Kuldīgas novadā tīkli netika atrasti. Vēl šogad apsekoti ezeri, piemēram, Limbažu, Engures, Dagdas, Carnikavas un Smiltenes novados. Rezultāti bijuši dažādi.
Pasaules Dabas fonda pārstāve Elīna Kolāte stāstīja, ka, piemēram, Dagdas novadā ir viens inspektors uz 100 ezeriem, loģiski, ka viens pats nevar tikt ar to galā.
Kuldīgas novada pašvaldības policija atzīst, ka ar maluzvejniecību visvairāk iznāk cīnīties Ventas upē. Tas licis rakstīt arī ne vienu vien projektu, lai piesaistītu Eiropas fondu finansējumu aprīkojuma uzlabošanai. Tā vairākas vietas aprīkotas ar novērošanas kamerām, iegādāts ne tikai eholots, bet arī nakts redzamības un citu funkciju kameras.
