Ceļa šķērsošana intensīvas satiksmes laikā krupim aizņem pat 15 minūtes, tādēļ Latvijā līdzīgi kā visā pasaulē ik pavasari tiek sabraukti tūkstošiem abinieku. DAP rīkotās misijas uzdevums ir kļūt par brīvprātīgo krupju glābēju un aktīvajā migrācijas laikā noteiktā ceļa posmā palīdzēt krupjiem droši šķērsot brauktuvi.
Brīvprātīgie aicināti iesaistīties misijā, aizpildot pieteikuma anketu. Misijas uzdevums lielākoties jāveic diennakts tumšajā laikā, tādēļ pārvalde pirmajiem 200 brīvprātīgajiem ir sagādājusi atstarojošās vestes ar kampaņas elementiem.
Neatkarīgi no glābšanas vietas ikvienam brīvprātīgajam ir nepieciešama vēlme iesaistīties misijā, brīvas dažas vakara stundas (1 līdz 2 nedēļu garumā), tīri cimdi un spainis, atstarojoša veste un lukturis.
Gadu no gada krupju migrācijas laiks atšķiras, un konkrētu datumu, kad misijā iesaistītajiem jābūt gataviem palīdzēt krupjiem, nevar nosaukt. Taču migrācija ir saistīta ar laikapstākļiem – līdzko gaiss iesils vismaz līdz 5 grādiem un līs, pastāv augsta varbūtība, ka krupji modīsies no ziemas miega un dosies uz nārsta vietām.
Krupja dzīves ilgums var sasniegt pat 40 gadus, kas ir vairāk nekā, piemēram, alnim. Mūža laikā krupis veic vienu un to pašu ceļu uz nārsta vietām ik gadu, nārstojot tajā pašā ūdenstilpē, kurā izšķīlies. Viņa ceļš uz nārsta vietu ir ģenētiski iekodēts un nemainīgs paaudzēs.
Līdz ar to nevis krupji šķērso autoceļus, bet gan autoceļi šķērso vēsturiskos krupju migrācijas ceļus.
Tādēļ cilvēki visā pasaulē tiek uzrunāti palīdzēt abiniekiem migrācijas laikā.
Krupju glābšana ir vienkārša, taču ļoti atbildīga rīcība. Par glābēju var kļūt ikviens, izvēloties sev ērtāko no 49 apzinātajiem ceļu posmiem, kurā abinieku migrācijas ceļi krustojas ar autoceļiem. Taču nav izslēgta arī darbošanās sev tuvējā apkaimē vēl neidentificētā vietā, skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Tā kā krupju pārvietošanās lielākoties notiek dažas stundas pēc saulrieta (visintensīvāk no 21 līdz 23), bērnus un jauniešus jaunākus par 18 gadiem DAP mudina līdzdarboties tikai pieaugušo cilvēku uzraudzībā.
DAP skaidroja, ka, iesaistoties krupju glābšanas misijā, brīvprātīgie vienlaikus piedalās arī sabiedrības īstenotajā dabas vērtību uzskaitē jeb monitoringā. Pēc katras reizes, kad brīvprātīgais piedalījies abinieku glābšanā, ir jāaizpilda neliela abinieku uzskaites anketa. Šāda informācija palīdz precīzāk noteikt katras sugas stāvokli un to ietekmējošos faktorus, tādējādi identificējot sugu stāvokļa uzlabošanai nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus.
Aizvadītajos divos gados misijā kopumā iesaistījušies vairāk nekā 200 brīvprātīgie, kas veikuši krupju glābšanas darbus teju visā Latvijā. Ik gadu bijuši atsevišķi intensīvi migrācijas punkti, piemēram, pērn Saldus apkaimē brīvprātīgie vienā vakarā palīdzējuši droši šķērsot autoceļu pat vairāk nekā 200 krupjiem.
Krupji ir nozīmīgi dzīvības jeb barības ķēdes dalībnieki, to maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji un sliekas. Bet viņus pašus labprāt ēd daudzi plēsīgie dzīvnieki, tostarp mazais ērglis, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis u.c. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība, izzust augstākas klases sugas, uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldē.
