ĪSUMĀ:
- Dabas objektos gan sezonāli, gan diennakts laikā ar dažādiem skaitītājiem tiek ievākti dati par to apmeklētību.
- Skaitītāji ir dažādi - tie var darboties gan kā radio viļņi, gan, atpazīstot ķermeņa siltumu.
- Skaitītāja iegūtie dati ir lietderīgi plānošanai, dažādu scenāriju veidošanai un uzņēmējdarbības attīstīšanai.
- Tūristu nodarīto kaitējumu dabai ar tehnoloģiju palīdzību noteikt ir grūti, šādus novērojumus dabā veic cilvēki.
- Apmeklējumu skaitītāji un citas tehnoloģijas labāk noder nevis seku apsekošanai, bet preventīvām darbībām.
Pandēmijas periodā būšana pie dabas bija viena no retajām parādībām, ko ierobežojumi teju neskāra, taču tad kādā brīdī arī dabas maršrutos cilvēku pulcēšanās kļuva par intensīvu. Vasaras sezonā ir līdzīgi, arī tā nāk ar papildu slogu dabas taku infrastruktūrai – cilvēki kuplā skaitā bauda siltos laikapstākļus mežu takās un pie ūdeņiem.
Ir svarīgi, ka cilvēki vēlas doties dabā un to aktīvi dara, taču tas nes līdzi pienākumu uzraudzīt, lai dabas resursi netiktu izpostīti, lai cilvēkiem arī nākotnē būtu kur doties.
"Es esmu savās dabas takās, atpūšos, un ir ļoti labi, ka kāds to uztur, pieskata, rūpējas, un tur ir tā, kā es biju iedomājies," norādīja Klepers.
Lai to paveiktu, tiek ievākti dati par dabas objektu apmeklētību gan sezonāli, gan diennakts laikā. Vietās, kur netiek tirgotas biļetes, un lielākā daļa dabas objektu Latvijā ir bezmaksas, tas tiek darīts ar dažādiem automātiskiem skaitītājiem.
"Skaitītāji strādā uz tādu pārtraukta stara efektu, tā kā radio viļņi – kad kāds iziet cauri, šī stara pārtraukums tiek nofiksēts. Te uzreiz jāsaka, ja alnis izskrietu cauri vai liels suns metra augstumā, viņš arī pieskaitītos, bet tā ir nenozīmīga plūsmas daļa. Mūsdienīgāki un jaudīgāki skaitītāji izmanto ķermeņa siltuma atpazīšanu. Tehnoloģijas ir dažādas, bet mērķis ir viens un tas pats – nojaust, kādā laikā un kas mums notiek vietās, kur šķietami nav citu iespēju to uzzināt," skaidroja pētnieks.
Dati nozīmīgi plānošanai un uzņēmējdarbības attīstīšanai
To, kurās vietās Latvijā šie skaitītāji tiek uzstādīti, nosaka pēc veselas sistēmas – monitoringa metodoloģijas, kas izveidota, pētniekiem sadarbojoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldībām.
"Tas netiek darīts tikai tāpēc, lai noteiktu, vai tur kaut ko vajag ierobežot. Tas var būt nozīmīgi plānošanai, to var izmantot prognozēšanai, scenāriju veidošanai, uzņēmējdarbības attīstīšanai. Tie var būt arī operatīvi lēmumi, kad, ja, piemēram, ir ilgstoši lijis lietus, tagad kaut kur kaut kas ir par daudz un ir jāstopē. Tas var būt, lai pamatotu resursu piesaisti – re, kur ir dati, balstoties uz tiem, mēs varam pamatoti prasīt vairāk. To iespēju ir daudz, un to visu mūsdienās apzīmējam ar tādu nosaukumu – viedais tūrisms," norādīja Klepers.
Pētnieks atklāja – kamēr no kultūras mantojuma visplašāk apmeklētās vietas, Rundāles pili un Turaidas muzejrezervātu, gadā apmeklē ap 200–300 tūkstošiem cilvēku, tādā dabas objektā kā Gūtmaņa ala apmeklējumu ir vairāk par 300 tūkstošiem gadā.
"Tiek rēķināts, ka, piemēram, jūras piekrastē ir astoņi ar pusi miljoni apmeklējumu gadā. Viena no visblīvāk aizņemtajām pludmalēm ir Vecāķu pludmale, kur uz vienu un to pašu smilšu kvadrātmetru cilvēki karstajās vasaras dienās nomainās vairākkārt.
Respektīvi, vienam cilvēkam ir apmēram seši kvadrātmetri smilšu tajā intensīvi aizņemtajā posmā. Man tas liekas gaužām maz un skumji, tad es labāk braucu tālāk un apzināti izvēlos kādu vientuļāku vietu," stāstīja Klepers.
Skaitītāji labāk noder preventīvām darbībām
Tehnoloģijas Dabas aizsardzības pārvaldei tūristu nodarīto kaitējumu palīdz apzināt tikai daļēji, jo, tikai apskatoties skaitītāju datus tabulā, secinājumus vēl nevar veikt.
"Bet, savelkot ekseļa tabulas ar novērojumiem dabā, un pagaidām novērojumus dabā tomēr veic cilvēki, datus var analizēt un vērtēt. Tas ir ietekmes monitorings. Visvienkāršāk postījumu ir veikt veģetācijai – vienkārši to izbradājot.
Mēs aizejam un redzam, ir tur izbradāts vai nav. Grūtāk ir noteikt to ietekmi, kas ir uz putniem, un parasti tā ir stipri lielāka," skaidroja Balandiņa.
Viņa uzsvēra, ka apmeklējumu skaitītāji un citas tehnoloģijas labāk noder nevis seku apsekošanai, bet gan preventīvām darbībām.
"Tiek veikta virkne preventīvu darbību, ir izstrādāti teritoriju apmeklēšanas noteikumi. Bieži vien cilvēki neizprot, kāpēc kaut kur nedrīkst iet, kāpēc mēs vienmēr nevaram iet tur, kur mums gribas, kāpēc ir sezonas liegumi. Tieši tādēļ arī tie ir noteikti, lai pasargātu jau iepriekš apzinātas jutīgākās vietas, lai nemaz nepieļautu postījumu rašanos," stāstīja Balandiņa.
Tāpat Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve atklāja, ka šobrīd tūristu plūsmas dabas objektos atgriežas pirmspandēmijas līmenī un izlīdzinās.
