20 gados sastrādātais
"Ja mēs katrā situācijā raugāmies kritiski par savām vajadzībām un vēlmēm, var nākties secināt, ka nemaz tām daudz nevajag, var izmantot jau esošo… Katra mazā lieta, mazais darbiņš beigās rezultējas samazinātā atkritumu apjomā. Par to gan ir jāpiedomā, citādi redzamas tādas sekas kā šeit," stāstīja Liene, norādot uz atkritumu poligonu Liepājā.
"Te var redzēt Liepājas iedzīvotāju "sastrādāto" 20 gadu laikā! 2004. gadā izveidoja atkritumu poligonu un šeit sāka noglabāt visus reģiona atkritumus – šis kalns ir 20 gados saražotie atkritumi. Šeit pirms caurlaides izveidots šķirošanas laukums, kur ikviens iedzīvotājs var atvest savus šķirotos atkritumus un nemeklēt citu vietu, kur tos pienācīgi izmest," viņa turpināja.
Iedzīvotāji šādu iespēju ar prieku izmanto, taču redzams, ka mēdz pieļaut dažādas kļūdas. Piemēram, svarīgi atcerēties, ka pie šķirojamajiem atkritumiem pieder tikai tīrs iepakojums – ja trauks ir netīrs un to nevar izmazgāt, tas uzreiz jāliek pie nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.
"Tas ir labākais, ko darīt, jo tad netiek sabojāts viss pārstrādājamais materiāls. Viena [netīra] burciņa uz visu konteineru neko ļaunu neizdarīs, taču 5 vai 10 gan var visu sabojāt," atgādināja Liene.
Atkritumu piktogrammas
Liene uz nākotni raugās pozitīvi, vērtējot, ka kopumā cilvēki paliek izglītotāki un zinošāki, taču līdz pilnīgi pareizai atkritumu šķirošanai un pārstrādei vēl ejams tāls ceļš.
"Es saprotu, tas ir grūti, jo atkritumu ir ļoti daudz, konteineru ne tik daudz. Var nebūt īsti skaidrs, vai tas, ko darām, ir pareizi vai nav. Iesaku darīt šādi: saprast, vai tas ir iepakojums. Ja ir, papīra vai plastmasas, to liekam dzeltenajā konteinerā. Papīru, kartonu un stiklu visi prot atšķirt. Pudeles liekam konteineros, logu stiklus vedam uz atkritumu šķirošanas laukumiem. Par pārējām lietām var konsultēties ar atkritumu apsaimniekotāju vai, ja nekas nav saprotams, pareizi būtu atkritumus likt pie nešķirotiem sadzīves atkritumiem, nesabojājot jau sašķiroto atkritumu daudzumu," norādīja Liene.
Lai palīdzētu cilvēkiem ērtāk orientēties atkritumu šķirošanā, daudzās pasaules valstīs ieviestas īpašas piktogrammas. Nu tādas redzamas arī Liepājā.
"Mēs šeit izmantojam apzīmējumus, kas tiek lietoti arī citviet pasaulē – piktogrammas. Tie ir īpaši marķējumi, kurus pirms vairākiem gadiem izgudrojuši dāņi, ieviešot tos Dānijā un aicinot tās vienoti izmantot arī citas valstis. Šādi jebkurš cilvēks, vai no Latvijas, vai Zviedrijas, vai Spānijas, ieraugot šo marķējumu, visu saprot! Latvijā esam pirmais poligons ar šo sistēmu. Dāņi ir iecerējuši, ka šie paši marķējumi tiktu attēloti arī uz pašiem produktiem. Te ir gan kartons, gan metāls, gan follijs, kas jāmet pie nešķirotajiem atkritumiem. Folliju nešķiro, jo tā visbiežāk ir ar ēdiena atliekām, kas var sabojāt pārējo materiālu," stāstīja Liene.
Nenovērtēto lietu muzejs
Papildus Liepājas poligonā ieviests arī mantu apmaiņas punkts, kas tiek dēvēts par "Krāmu kambari".
"Jā, te ir mantu maiņas punkts! Šādi pagarinām grāmatu mūžu un neļaujam tām nonākt makulatūrā. Šis ir grāmatu stūrītis, taču mums ir arī citas saimniecībā vērtīgas lietas, kuras mēs glabājam tādā "koferītī", kuru esam nosaukuši par "Krāmu kambari". Daudzi plaukti ir pustukši, taču tas ir rezultāts tam, ka cilvēki vairāk paņem, nekā atstāj. Šīs lietas neviens nav meklējis atkritumos, tās iedzīvotāji paši atved un noliek," norādīja Liene.
Tikmēr turpat blakus izveidots "Nenovērtēto lietu muzejs" – priekšmeti un lietas, kuras kāds ir izmetis kā nevērtīgas, bet Lienei un citiem tomēr šķiet nenovērtētas un īpašas. Starp tām pats pirmais eksponāts – Jāņa Veltes, ievērojama lībiešu gleznotāja, glezna.
"Visi šie eksponāti ir izvilkti no atkritumu konteineriem vai kravām. Sapratām, ka šīs lietas ir nenovērtētas – bieži vien tām ir kultūras, nostalģiska vai vēsturiska vērtība, tādēļ nolēmām tās apkopot šādā krātuvē, kuru nosaucām par "Nenovērtēto lietu muzeju". Šādi vēršam apmeklētāju uzmanību un aicinām aizdomāties par lietām, kuras izmetam. Nekas nenonāk melnajā caurumā. Mēs esam gala punkts, kur tas viss arī paliek," skaidroja Liene.
Primāri gan būtu jāsaprot, kā rīkoties, lai atkritumu un nenovērtēto lietu poligonos būtu mazāk, bet tas prasa katra iedzīvotāja individuālo atbildību un izpratni.
"Katram savā ikdienā jāpadomā – vai man to vajag? Kaut vai ejot uz veikalu. Varbūt preci nemaz nevajag, vai to var nopirkt bez iepakojuma, varbūt var nopirkt kaut ko lietotu… Tiesa, jāgrib ir visiem – gan ražotājiem, gan patērētājiem. Jāizvirza arī politiskas iniciatīvas, lai patērētājam nemaz nav atpakaļceļa," Liene secināja.
