Siseņa dziesma Latvijā dzirdama vasarā gandrīz ikvienā pļavā. Ideja par sienāžu dziesmu svētkiem dzima gada sākumā, bet augusts izvēlēts, jo tieši tad sienāži un citi taisnspārņi ir visaktīvākie.
"Sienāzi kopš bērnības pazīst gandrīz ikviens – caur pasakām, caur tautasdziesmām. Sienāži ir viegli saprotami kukaiņi, lai mācītos par taisnspārņiem," norāda Gaujas Nacionālā parka dabas centra vadītāja Anda Andrušaite.
Siguldas Balonu pļava ir daudzveidīga augu valsts ziņā, un tas rada labvēlīgus apstākļus dažādām taisnspārņu sugām. Latvijā ir 43 sugas, bet pētniece Rūta Starka stāsta, ka pēdējos gados sugu skaits Latvijā palielinās.
"Pasaulē ir ap 20 000 sugu, nedaudz vairāk, bet tropu reģionos mēs īsti nezinām to sugu skaitu. Tur ik dienas var atklāt ko jaunu, bet līdzīgi ir tagad arī Latvijā – arvien vairāk sugu ienāk no dienvidu puses un katru sezonu mēs varam dzīvot ar domu, ka iespējams Latvijā novērot kādu jaunu sugu," stāsta Latvijas Universitātes pētniece Rūta Starka.
Visvairāk taisnspārņus Latvijā apdraud kūlas dedzināšana, kad pļavā tiek izdētas oliņas. Un tas nodara lielu postu, jo sienāži ir svarīga eko sistēmas daļa.
"Taisnspārņi, teiksim, lielie sienāži var būt noderīgi cilvēkam dārzā, nedaudz pakontrolēt mazākus kukaiņus, kas var uzbrukt mūsu dārzā ilgi lolotajiem dārzeņiem. Citādā ziņā jāsaprot, ka jebkurš bezmugurkaulnieks, augs, dzīvnieks ir daļa no ekosistēmas," skaidro pētniece.
Sanākušie apmeklētāji stāsta, ka šādi pasākumi noteikti ir ne tikai izglītojoši, bet tā ir arī laba izklaide.
"Gribu vairāk uzzināt par to, kas mums apkārt dzīvo," atzīst Aiga Auziņa.
Tikmēr Vilis saka, ka gribējis paklausīties, kā siseņi runā, kā dzīvo un lec.
"Bērni visu vasaru ķer gan sienāžus, gan citus kukaiņus un tauriņus, tāpēc man likās ļoti noderīgi uzzināt, ko vairāk, saprast, kurš ir sienāzis, kurš sisenis, kurš skaļāk dzied, kurš klusāk dzied un kā viņi to skaņu rada," uzsver pasākuma dalībniece Elīna.
"Tā kā mēs ikdienā dzīvojam Āfrikā un mums tur ir cikādes, kas rada ļoti apdullinošu skaņu, tas principā varētu būt moku rīks, tad mēs nācām uzzināt kāda sienāžiem ir atšķirība no cikādēm. Āfrikā mēs sienāžus cepam un ēdam, nu bērni un es nē, jo tur viņi ir tādi stigri lielāki," stāsta Elīna Mūrmane.
Pasākuma noslēgumā notika sienāžu un siseņu dziesmu klausīšanās, taču galā dziesmu pārtrauca negaiss.
