Pagājušajā gadā tā Latvijā tika konstatēta pirmo reizi Cēsu novada Drabešu pagasta dīķī. Jau pērn DAP vēstīja, ka, visticamāk, medūzas izplatīsies arī citās ūdenstilpēs, tādēļ aicināja ziņot par šīs sugas novērojumiem, rakstot ziņu uz [email protected].
Aptuveni divu eiro monētas lielās, balti caurspīdīgās medūzas cilvēka veselībai un dzīvībai nav bīstamas. Šī medūza ir spējīga sadzelt tikai vienšūnas organismus, kurus patērē pārtikā, piemēram, dafnītes, kas ir zivju mazuļu barība, Latvijas Radio sacīja DAP "Life REEF" projekta koordinatore Gunta Gabrāne.
"DAP ir saņēmusi informāciju arī no Daugavpils Universitātes par manītām šādām medūzām netālu no Daugavpils," skaidroja Gabrāne.
Viņa norādīja, ka medūzas masveidā savairojas, kad ūdens temperatūra pārsniedz 20 grādus. Secināts, ka no Latvijas šī invazīvā suga prom nedosies.
Kā pērn skaidroja projekta "Life REEF" vadītāja Ilze Sabule, "šo medūzu precīzs ceļš līdz Latvijai nav zināms. Tāpat arī sugas ietekme uz Latvijas ekosistēmām nav vēl izpētīta, tādēļ medūzas nevajag pārvietot un speciāli izplatīt. Par saviem novērojumiem aicinām ziņot, jo šāda informācija palīdzēs izprast sugas izplatīšanās ātrumu un veidus".
Kā galvenos iemeslus tam, ka šī suga izplatās aizvien tālāk no savas izcelsmes vietas – Ķīnas un Japānas –, sauc cilvēka neapzinātu rīcību un klimata pārmaiņās.
Šobrīd Craspedacusta sowerbii sugas medūza sastopama visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
Latvijā, visticamāk, tās nokļuvušas ar putnu palīdzību, pielīpot tiem pie kājām, vai ar eksotisku ūdensaugu stādiem, jo spēj noteiktā attīstības stadijā iztikt bez ūdens. Saldūdens medūzas barojas ar fitoplanktonu un potenciāli var būt barības konkurents zivju mazuļiem.
Eiropā šīs sugas medūza novērota jau pagājušā gadsimta 40.–50. gados, taču siltākās zemēs, bet klimata izmaiņu rezultātā tā izplatās tālāk uz ziemeļiem.
