Aptuveni divu eiro monētas lieluma balti caurspīdīgās medūzas cilvēka veselībai un dzīvībai nav bīstamas. Visticamāk, ka tās izplatīsies arī citās ūdenstilpēs, tādēļ DAP aicina ziņot par citiem sugas novērojumiem, rakstot ziņu uz "[email protected]".
"Cilvēku neapzināta rīcība un klimata pārmaiņas ir galvenie iemesli, kādēļ šī suga jau kopš pagājušā gadsimta izplatās aizvien tālāk no savas izcelsmes vietas – Ķīnas un Japānas, un šobrīd ir sastopama visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Latvijā, visticamāk, tās nokļuvušas ar putnu palīdzību, pielīpot tiem pie kājām, vai ar eksotisku ūdensaugu stādiem, jo spēj noteiktā attīstības stadijā iztikt bez ūdens. Saldūdens medūzas barojas ar fitoplanktonu un potenciāli var būt barības konkurents zivju mazuļiem," norādīja DAP.
DAP īstenotais projekts "Life Reef", kas līdz šim iepazinis medūzas jūras ekosistēmā, pētīja arī Drabešu pagasta medūzas. Projekta vadītāja Ilze Sabule atklāja:
"Šo medūzu precīzs ceļš līdz Latvijai nav zināms. Tāpat arī sugas ietekme uz Latvijas ekosistēmām nav vēl izpētīta, tādēļ medūzas nevajag pārvietot un speciāli izplatīt.
Par saviem novērojumiem aicinām ziņot, jo šāda informācija palīdzēs izprast sugas izplatīšanās ātrumu un veidus".
"Šīs sugas medūzas uz Eiropu atceļojušas jau pasen – literatūrā minēts, ka tas bija 1940.-50. gados,” pastāstīja DAP "Life Reef" projekta koordinatore Gunta Gabrāne. “Eiropā to novēroja siltākās zemēs, taču ar gadiem klimata izmaiņu dēl izplatās arvien tālāk uz ziemeļiem – Zviedrijā, Polijā, Somijā. Līdz šim mums tuvākā vieta bija Lietuvā, 2002. gadā netālu no Nemunas upes – kur tā arī tika konstatēta dīķī, nevis upē, un medūzas izcelsmes ir neskaidra.”
Šīs invazīvās medūzas izplatība var kaitēt zivju audzētavās, jo medūzas konkurē ar zivju mazuļiem par barību. “Jo vasaras kļūs siltākas, jo medūzas kļūs aktīvākas un ēdīs vairāk. Ja vasaras nebūs karstas, risku būs mazāk,” skaidroja Gabrāne.