Ekologs Endijs Bells norādīja: "Kopienā ir lielas bailes par to, kas notiktu, ja pēkšņi pasliktinātos peldūdens kvalitāte. Tas attiecas arī uz tūrisma nozari – arī viņiem rūp daba un vide."
Projektu īsteno 142 kvadrātkilometrus plašajā Ziemeļdevonas biosfēras rezervātā, kur atrodas arī lauksaimniecības zeme un mazpilsētas. Tieši upi un kanālu vaino par problēmām nelielajā, bet tūristu iecienītajā kūrortā.
Patlaban apmēram 50 ar saules enerģiju darbināmi sensori ūdenstecēs un laukos vāc informāciju par nokrišņu daudzumu, augsni, piesārņojumu un citiem faktoriem. Informāciju automātiski raida katru stundu, un pēc tam mākslīgais intelekts šos datus sasaista ar zemes izmantošanas kontroles satelīta attēliem.
Sistēma, pirmkārt, reaģētu, ja rastos liels piesārņojums, bet ne mazāk svarīgi ir kontrolēt ķīmisko vielu izmantošanu lauksaimniecībā.
Sistēma nosaka, kad ekosistēma ir neaizsargāta, piemēram, stipra lietus laikā pēc ilgstoša sausuma, un ļauj ierobežot cilvēku darbību.
