Krupji mostas pavasarī, kad gaisa temperatūra paaugstinājusies virs 5 grādiem un nolijis pavasarīgs lietus. Šopavasar vardes, krupji un tritoni ir jau modušies, un brīvprātīgie tiek aicināti kartē atzīmēt vietas, kur novērota krupju migrēšana.
Reinika pastāstīja, ka migrēšanas vietu, visticamāk, ir daudz vairāk. "Pie katras ūdenstilpes, iespējams, ir kāds krupis, kurš ir pavasarī modies, un viņa dzīves cikls nosaka to, ka viņš pamostas un tad dodas uz savu dzimto ūdenstilpi nārstot. Katru gadu tā ir viena un tā pati vieta, uz kuru viņi dodas, un katru gadu viņi iet pa vienu un to pašu ceļu." Tā kā krupis var nodzīvot pat 40 gadu, šo gadu laikā cilvēki radījuši dažādus šķēršļus viņa migrācijai. Vieni no tiem ir ceļi, kurus krupjiem ir grūti šķērsot.
Ceļa pāriešana krupim var aizņemt pat 15 minūtes. Redzot apdraudējumu, krupis sastingst, tāpēc pieaug iespēja krupim migrēšanas laikā iet bojā – ceļš uz nārstošanas vietu viņam kļūst par neiespējamo misiju, norādīja DAP pārstāve. Tieši tāpēc cilvēki aicināti pievērst uzmanību un palīdzēt krupjiem šķērsot ceļus.
Pārsvarā krupju migrācija notiek tumšajās diennakts stundās pēc saulrieta, visbiežāk no plkst. 21 līdz 23, bet brīvprātīgie ziņojuši, ka redzējuši krupjus arī dienas laikā.
Šobrīd krupjiem palīdzēt pieteikušies aptuveni 100 brīvprātīgo. "Daļa ir no pagājušā gada, kas ir iesaistījušies un sapratuši, ka tas ir ļoti cēls mērķis, ko viņi dara. Tas varbūt neprasa tik daudz laika, bet tā ir ļoti liela atbildība," par šī gada misiju "KRUPIS. Izglāb princi!" pastāstīja Reinika, piebilstot, ka šogad akcijā iesaistījušies arī daudzi jaunpienācēji. Reģistrēties par brīvprātīgo iespējams, aizpildot anketu šeit.
Stāstot par to, kā pareizāk krupi pārvietot, Reinika norādīja: "Vajadzētu uzvilkt cimdus un paskatīties, kurā virzienā krupis iet. Šajā virzienā to arī vajadzētu pacelt "aiz padusēm" un pārnest ceļa otrā pusē, [noliekot] tādā pašā virzienā." Ja cilvēks gatavs misijai veltīt vairākas stundas, viņam noderēs spainis, kurā salikt vairākus krupjus vienlaikus, padomu deva DAP pārstāve.
Brīvprātīgie krupju glābēji tiek aicināti parūpēties arī par savu drošību, lietojot atstarojošās vestes un lukturus.
Tā kā krupju skaits samazinās ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, citās valstīs šīs problēmas risināšanai tiek pievērsta jau daudz lielāka uzmanība, pastāstīja Reinika. Krupjus citviet glābj, to drošai migrācijai izbūvējot īpašas caurtekas zem ceļiem, kā arī izvietojot ātrumu ierobežojošās zīmes un ceļa zīmes, kas aicina pievērst uzmanību abiniekiem uz ceļa. "Mēs Latvijā esam pieraduši, ka mums ir brīdinājuma zīmes par lieliem dzīvniekiem, bet pasaulē sastopamas arī abinieku zīmes," atklāja Reinika.
Ir svarīgi saglabāt krupju populāciju, jo tiem ir liela nozīme barības ķēdē. Ja krupji izzudīs, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, samazināties bioloģiskā daudzveidība un izzust augstākās klases sugas, pastāstīja Reinika. Pats krupis barojas ar kukaiņiem, bet krupi labprāt apēd citi dzīvnieki, piemēram, mazais ērglis, meža pūce, sermulis un daudzi citi.
