Mikoloģe pastāstīja, ka arī ziemā, atkušņa laikā iespējams atrast sēnes, tomēr tad to ir vēl mazāk nekā šobrīd. Sociālajos tīklos redzams, ka cilvēkus īpaši ieinteresējusi pavasara sēņošana, tomēr, kā norādīja Meiere, pavasara sēnes lasītas arī agrāk. Viņa sprieda, ka cilvēki no sociālajiem tīkliem iedvesmojušies, gribot izmēģināt un iemācīties ko jaunu. Sēņu popularitāti varētu būt veicinājušas arī sēņu grāmatas.
"Vasaras noslēgumā sēņu ir daudz vairāk, jo liela daļa no sēnēm, kas tiek lasītas ēšanai, piemēram, bekas, bērzlapes, gailenes, ir mikorizas sēnes, kas draudzējas ar kokiem," skaidroja Meiere.
"Kamēr koki vēl pavasarī guļ un tikko sāk mosties, sēnēm ir pārāk maz barības, ko tās no koka var iegūt. Tās [sēnes], kuras aug pavasarī, ir ar nedaudz citu dzīvesstilu, un to nav tik daudz, cik populārāko sēņu."
Mikoloģe pauda, ka mežos šobrīd trūkst mitruma, kas sēņu augšanai ir ļoti svarīgs faktors, un tāpēc to šobrīd kopumā mežos ir maz.
Sociālajos tīklos novērots, ka šopavasar modē ir Austrijas agrene. "Šī sēne Latvijā ir sastopama jau ļoti sen, tā kādreiz bija iekļauta arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Tā no turienes pazuda, jo par sēni nebija daudz zināšanu," par Austrijas agreni pastāstīja Meiere. "Tā aug agri pavasarī, kad sēņotāji un mikologi vēl mežā neiet."
"Mēs, mikologi, jau labu laiku esam teikuši, ka to var ēst, bet tā ir diezgan bezgaršīga, vairāk domāta dekorācijai," sacīja mikoloģe, piebilstot, ka šogad sociālajos tīklos sēņotāji īpaši aktīvi daloties ar Austrijas agrenēm pilniem groziņiem.
"Nes mājās, cep ar sīpolu, ar krējumiņu un saka, ka esot garšīgi. Es gan tā īsti neticu, jo es domāju, ka tas vairāk atkarīgs no tā sīpoliņa un saldā krējumiņa garšas, jo tai pašai sēnei nav izteiktas garšas."
Komentējot sēnei piešķirto, ar Austriju saistīto nosaukumu, Meiere sacīja, ka mikologiem nosaukumu piešķiršana jaunām sēnēm liek palauzīt galvas, bet ar Austrijas agreni bijis vienkāršāk.
"Pirms tam mēs uzskatījām, ka Latvijā aug tikai košā agrene. Tad izrādījās, ka pie mums tomēr aug vēl cita suga, kurai latīniskajā nosaukumā ir tā Austrija. Tad nācās mums otru nosaukumu likt tādu, lai gan košas tās ir abas," par nosaukuma piešķiršanu pastāstīja Meiere.
Viņa atgādināja, ka pirms aptuveni sešiem gadiem, līdzīgi kā tagad Austrijas agrene, modē bijusi sērpiepe. "Visi ļoti gribēja pagaršot, un katram sēņotājam tā bija goda lieta – nogriezt un padalīties soctīklos," sacīja mikoloģe.
