Panorāma

Lietuvā piemin Brīvības aizstāvju dienu

Panorāma

Panorāma

Baltijas jūrā sācies sālsūdens pieplūdums

Baltijas jūrā sācies sālsūdens pieplūdums

Baltijas jūrā sācies rets process – liela apjoma sāļa ūdens pieplūdums no Ziemeļjūras. Baltijas jūra ir noslēgta – kā liels ezers –, un spēcīgas sāļa ūdens ieplūdes notiek reti. Pēdējo reizi tas notika pirms 10 gadiem. Tās nāk par labu jūras videi, jo sāļais ūdens līdzi atnes arī skābekli, kura Baltijas jūrā trūkst.

Jūras monitoringa stacija Vācijā pērnā gada nogalē fiksēja, ka plašas sāļā ūdens masas no Ziemeļjūras pa dāņu šaurumiem sākušas ieplūst Baltijas jūrā. Ūdens apmaiņas process ar Ziemeļjūru ir sarežģīts, jo līmenis Baltijas jūrā vienmēr būs augstāks nekā Ziemeļjūrā.

Ūdens apmaiņa Baltijas jūrā
Ūdens apmaiņa Baltijas jūrā

"Dabīgi, ka ūdens vienmēr plūdīs ārā no Baltijas jūras. Līdz ar to kaut kam ieplūst no Ziemeļjūras, pēc savienoto trauku principa, ir pagrūti. Plus vēl ir Dāņu šaurumi, kur ir sekls. Ūdenim ir grūti tur tikt cauri," skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra.

Lai notiktu lielas pieplūdes, vajadzīgi priekšnoteikumi un noteiktu apstākļu sakritība. Pirmkārt, vismaz divas trīs nedēļas jāpūš austrumu vējam, kas spiež ūdeni ārā no Baltijas jūras, tā pazeminot līmeni.

Kad līmenis Baltijas jūrā nokrities, ir svarīgi, lai iegrieztos spēcīgi rietumu vēji, kas paceļ līmeni Kategata līcī un dzen ar skābekli bagāto Ziemeļjūras ūdeni prom uz Baltijas jūru.

"Šādu apstākļu salikums ir salīdzinoši rets. Tāpēc arī lielās ieplūdes Baltijas jūrā ir salīdzinoši retas."

"Tā kā šis ūdens ir sāļāks un blīvāks, tas grimst lejā un pa apakšējiem slāņiem iet iekšā Baltijas jūrā un tā kā ventilē, tā kā atjauno. Sāļo, blīvāko ūdeni tas nones lejā, un skābekļa saturs tam ir pietiekams. Un tas ventilē Baltijas jūras dziļūdens daļu. Savā ziņā atjauno," secina Skudra.

Lielās pieplūdes ir nozīmīgas Baltijas jūras ekosistēmai. Dziļākajos slāņos, kur ūdens parasti nesajaucas, valda skābekļa deficīts. Tādēļ atsevišķus Baltijas jūras apgabalus dēvē par mirušiem.

"Dzīvība var pastāvēt, kad ir skābeklis. Tas attiecas arī uz organismiem, kas dzīvo uz grunts, sedimentiem. Mēs varam runāt par kaut kādas dzīvības atjaunošanos reģionos, kur pirms tam skābeklis bija izsmelts. Līdz ar to visi citi bioloģiskie vai ķīmiskie procesi, kur skābeklis nepieciešams, atkal var norisināties."

Šobrīd vēl grūti prognozēt, cik ilgi turpināsies sāļā ūdens pieplūdums un cik tālu un dziļi Baltijas jūrā tas iestiepsies. Tas varētu uz laiku uzlabot stāvokli jūras centrālajā daļā.

Pēdējā lielā pieplūde 2014. gadā bija trešā lielākā novērojumu vēsturē. Taču efekts nebija ilgs.

Lai jūras vide atgūtos no skābekļa bada, sāļa ūdens pieplūdumiem būtu jānotiek vairākus gadus pēc kārtas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti