DAP eksperte atzīmēja, ka šogad cilvēki īpaši ziņo par peldvietās sastaptiem zalkšiem. Viņa skaidroja, ka peldvietās bieži dzīvo vardes – zalkšu barība.
Pamanot peldvietā čūsku, svarīgi ir saglabāt mieru.
"Nevajadzētu mēģināt zalktim spert, bakstīt to ar mietu vai kādu citu priekšmetu, mēģināt viņu celt uz rokām un pārnest," norādīja DAP eksperte.
Viņa skaidroja, ka zalktis mēdz izdalīt sekrētu, kas nelāgi ož, turklāt to ir grūti nomazgāt. Tāpat viņa aicināja nekliegt uz zalkti, jo tas būtu bezjēdzīgi – zalktis nedzird, bet ar ķermeni jūt vibrāciju.
"Zalktis baidās no cilvēka. Ja tiek iztraucēts, normālos gadījumos mēģina pats aizmukt, lai nesaskartos ar cilvēku, jo viņš nav ieinteresēts cilvēkam uzbrukt, ja vien cilvēks to neizdara pirmais," stāstīja Evija Andrušķeviča-Jonāne.
Zalktis ir nekaitīga čūska, un peldvietā iespējams līdzpastāvēt gan zalktīm, gan vardēm, gan cilvēkiem, norādīja DAP eksperte.
Kā atšķirt zalkti un odzi?
Zalktis ir nekaitīga Latvijā garākā čūska – aptuveni metru gara – un ar tā saucamajām ausīm – pusmēnešiem uz galvas. "Parasti tie ir dzelteni plankumiņi, tie zalkti nodod un atšķir no visām Latvijas čūskām. Ir redzēti arī divu metru gari zalkši, tiesa gan, tas ir ļoti reti. Pārsvarā zalkši ir 75–80 centimetrus (cm) gari, bet tēviņi – 65 cm," skaidroja DAP eksperte.
Savukārt odzei uz muguras ir zigzagveida raksts, no indīgās čūskas ieteicams izvairīties. Tās krāsojums mēdz atšķirties, bet no zalkša to atšķir galva. "Zalktis būs kā viena gara, monotona čūska, bet odzei galva būs vairāk izteikta – kā trijstūrveida," stāstīja Andrušķeviča-Jonāne.
