Seši maisi atkritumu
"80% piepildīja stikla un PET pudeles. Tāpat arī tika atrasti plastmasas maisiņi, čipsu iepakojumi un putuplasta gabali," stāstīja Valmieras novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas vietniece, attīstības plānotāja Līga Bieziņa, kura piedalījās Valmieras rīkotajā Gaujas sakopšanas talkā. Gaujas krastu attīrīšana no atkritumiem ir viens no pasākumiem, ko pašvaldība septembra sākumā īstenoja, piedaloties kampaņā "Save our Sea" jeb "Glābsim mūsu jūru". Šāds cilvēka atstāto atkritumu monitorings Gaujā Valmieras pilsētā gan netiek rīkots pirmo reizi, taču atsevišķa uzskaite ikdienā par to netiek veikta.
Bieziņa norādīja: "Kā interesantākos atradumus varētu minēt čību, gumijas bumbu un skriešanas apavu pāri. Sākumā atradām vienu kurpi, pēc 500 metriem atradām arī otru. Tika atrasta arī metāla kafijas bundža, kurā iekšā joprojām bija kafija. Vietās, kur Gaujas krastos ir nelielas smilšu pludmales, uzreiz bija novērojams lielāks atkritumu daudzums, ieskaitot izsmēķus, kas ir īpaši kaitīgi videi, jo satur mikroplastmasas daļiņas. Liela daļa atkritumu bija arī atrodami zālēs, kur ir aizvējš un Gaujas straume tos ir sanesusi. Lielākā daļa no atrastajiem atkritumiem bija jau zaļi, apauguši ar aļģēm un ar izbalējušām krāsām, kas liecina, ka tie upē jau atrodas ilgāku laiku."
Protams, pavasaros un rudeņos notiek sakopšanas talkas, taču arī tad talcinieku rokas līdz ūdenim nesniedzas – tam nepieciešamas laivas vai SUP dēļi. Līdzīgi kā šīs akcijas laikā.
Viens no akcijas dalībniekiem Matīss Brūvers, kurš regulāri makšķerē arī Gaujā, novērojis upes krastos peldošus atkritumus: "Bijām ar draugu vēl vakar makšķerēt. Tas bija gan tuvāk Cēsīm, un ūdenī tik daudz nemanījām, bet apkārt Gaujai ir diezgan daudz atkritumu – sākot ar stikla burkām, metāla bundžām. Un pašā Gaujā arī mana. Nav šausmīgi, bet mana tomēr, jā. Ja tam grib pieķerties, tad ir darbiņš, ko izdarīt."
Lai gan saka, ka Gaujas krasti Valmieras apkārtnē ir samērā tīri, šīs akcijas talkotāji trīs stundu laikā no nepilnus trīs kilometrus garā Gaujas posma izcēla sešus maisus ar atkritumiem. Tas ir daudz vai maz – grūti spriest.
Valmieras novada pašvaldības pārstāve Līga Bieziņa sacīja: "Pēdējā laikā stāsts par to, ka Baltijas jūra ir ļoti piesārņota jūra, iegūst arvien lielāku aktualitāti, jo pētījumi parāda, ka tie piesārņojuma veidi, kas tur ir, ir daudzi un dažādi un ka jūrai patiešām ir nepieciešama papildu uzmanība, un ka mums ir ļoti daudz jāstrādā, lai uzlabotu Baltijas jūras ekoloģisko veselību."
Kampaņā "Glābsim mūsu jūru" piedalās septiņas pašvaldības: Rīga, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Ādažu novads, Talsu novads un Valmieras novads. Lai arī Valmiera nerobežojas ar jūru, tā izrādījusi iniciatīvu jūrai palīdzēt no iekšzemes, proti, attīrot Gaujas posmu, kas tek cauri Valmierai.
Bieziņa sacīja – Valmiera apzinās, ka ir pilsēta, kurai tieši pa vidu tek Gauja, kas savukārt savus ūdeņus un visu, kas tajos atrodas, aiznes uz Baltijas jūru, tādēļ nevar teikt, ka Valmieru jūras glābšanas jautājumi neskar.
"Mums bija svarīgi rūpēties par Gaujas ūdeni un Gaujas krastu kvalitāti, jo tas tiešā veidā skar arī Baltijas jūru,"
viņa teica.
Pašvaldības pārstāve uzsvēra, ka ūdens piesārņojums nav tikai redzamākie atkritumi – pudeles un plastmasas maisiņi. Tā ir arī mikroplastmasa, ko ar aci nemaz nevaram saredzēt. Arī šīs akcijas mērķis ir raisīt diskusiju sabiedrībā par mikroplastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.
Bieziņa teica: "Kopumā, protams, mēs paši secinām, ka Gaujas krasti ir salīdzinoši ļoti tīri un atkritumu jau mums te nemaz nav tik daudz, bet tik un tā šis un tas jau tomēr ir. Tā ka to tēmu mums ir svarīgi aktualizēt, jo arī mums kā pašvaldībai ir dilemma – atkritumu urna dabā vai tomēr, dabā ejot, – ko atnesi, to aiznes.
Tad šeit ir tas stāsts par sarunu, par jautājumu aktualizēšanu, lai tas neaizmirstas, lai tas nosēžas, lai tas ieiet mums kā paradums."
Par jūru jārūpējas visiem
Šoreiz kampaņas talka neguva cerēto iedzīvotāju atsaucību, tāpēc uz priekšdienām jādomā, kā labāk un plašāk uzrunāt un iesaistīt iedzīvotājus vides sakopšanā. Kampaņa "Glābsim mūsu jūru" notiks līdz 16. septembrim, un tās ietvaros Valmierā paredzēta arī diskusija par atkritumiem mūsu ikdienā un dabā. Akcijā piedalās septiņas pašvaldības. Piemēram, Liepājā un Rīgā pievērš uzmanību izsmēķu nonākšanai dabā un arīdzan jūrā. Tieši cigarešu izsmēķi ir viena no izplatītākajām piesārņojuma vienībām visā pasaulē un arī Latvijā.
"Visa Latvija ir saistīta ar jūru – ne tikai piejūras pilsētas. It viss arī valsts iekšienē – mūsu kanalizācija, mūsu vannas istaba, mūsu produkti, riepas, kas nodilst un nonāk lietus ūdeņos, mēs visi esam līdzatbildīgi par jūras tīrību, arī tie, kas dzīvo ļoti tālu no jūras," sacīja "Lielās talkas" rīkotāja Vita Jaunzeme, uzsverot, ka svarīgi, lai Baltijas jūras glābšanā un sakopšanā iesaistās ne tikai piejūras pašvaldības, bet arī pilsētas no valsts "iekšienes".
"Pats svarīgākais ir tas, ka Baltijas jūra ir tiešām ļoti piesārņota. [Tā] kļūst diemžēl arvien piesārņotāka, un konkrēta risinājuma, ko ar to darīt, īsti nav. Jūra jau veidojas iekšzemēs, upēs un citos ūdeņos, un neviens cits kā cilvēki to nepiesārņo," piebilda Jaunzeme.
Līdz šim "Lielajā talkā" ierasti dabā vākti pamanāma izmēra atkritumi, taču problēma ir tā, ka laika gaitā tie sadalās, veidojot vēl kaitīgāku piesārņojumu. Jo īpaši plastmasa, kas pārvēršas par mikroplastmasu – piecus milimetrus un mazākiem plastmasas gabaliņiem. Šim jautājumam Latvijā līdz šim pievērsts par maz uzmanības, atzina "Lielās talkas" rīkotāji. Piemēram, mūsdienās 98% cigarešu filtru ir izgatavoti no plastmasas šķiedrām. Tie dabā nesadalās un turpina piesārņot vidi pat 15 gadu garumā. Cigarešu izsmēķi ar plastmasas filtriem ir visizplatītākā atkritumu vienība pasaulē.
"Lielā talka ir palaidusi garām vienu ļoti svarīgu tēmu – mikroplastmasa. Akcents arī uz izsmēķiem, kas talkas laikā pavasaros faktiski nekad netiek vākti, un tas ir mīnusiņš mūsu groziņā par to," atzina Jaunzeme.
Pirmais, ar ko vienmēr lepojamies, runājot par savu valsti, ir mūsu skaistās pludmales un Baltijas jūra. Taču vai mēs esam gatavi atzīt, ka tieši mēs, kuri ar šo jūru lepojas, esam arī tie, kas šo jūru piesārņo? Te jāteic, ka zinātnieki jau kādu laiku skandina trauksmes zvanu par to, ka Baltijas jūras piesārņojums sasniedzis kritisku līmeni un Baltijas jūra mirst.
Latvijas pētnieki gan par to nav vienisprātis.
"Negribētu piekrist, ka Baltijas jūra kļūst aizvien piesārņotāka," norādīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Anda Ikauniece, sakot, ka mēs drīzāk atklājam aizvien jaunus piesārņojuma veidus: "Un līdzīgi kā mikroplastmasa, arī šie piesārņojuma veidi lielākoties ir neredzami, tāpēc par tiem ir grūtāk runāt. Un cilvēkiem ir grūtāk saprast, ka viņu darbība šo piesārņojumu rada."
Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča uzsvēra, ka institūts sadarbībā ar dažādām institūcijām un organizācijām veic mikroplastmasas piesārņojuma pētījumus jau kopš 2018. gada gan mūsu valsts lielākajās upēs un ezeros, gan arī piekrastē: "Jā, mikroplastmasa ir visur, mums nav neviena parauga, kurā mēs teiktu, ka mikroplastmasas nav. Nav vairs tādas tīras vides, un parasti cilvēki ir ļoti pārsteigti, kā tā var būt un kā mēs no tā varam izvairīties, vai tiešām nav neviena tāda tīra vide. Tad es parasti saku, ka saulainā laikā paskatieties istabā, kas virmo gaisā, un tur jūs redzēsiet mikroplastmasu, kas jums ir apkārt."
Cīņa ar izsmēķu postu
Baltijas jūras vides problēmas ir speciālistu uzmanības centrā nu jau 50 gadus, un notiek ne vien pētījumi, bet arī apsaimniekošanas pasākumi. Pētniece Ikauniece skaidroja: "Baltijas jūra, lai gan no piesārņotākajām jūrām pasaulē, ir arī pionieris dažādu uzlabošanas pasākumu, centienu veikšanā. Diemžēl mikroplastmasa ir jauns piesārņojuma veids, un mums ir mazāk iestrāžu, kā ar to cīnīties."
To, ka risinājumi mikroplastmasas samazināšanai tiek aktīvi meklēti, atzina arī otra Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča: "Ir dažādi inovatīvi pētījumi, eksperimentālā līmenī, piemēram, sēņu audzēšana, kuras sevī var saistīt mikroplastmasu. Tiek meklēti risinājumi, sintezējot inovatīvus filtrus, kas arī saistītu mikroplastmasu."
Izsmēķi dabā – arī tā ir plastmasa, kas ļoti ātri pārvēršas par mikroplastmasu, tā vēl plašāk piesārņojot vidi.
Pasaules dabas fonds pirms diviem gadiem sāka kampaņu, kurā pētīja, cik daudz mikroplastmasas daļiņu cilvēks ikdienā uzņem savā organismā. Pētījums atklāja, ka vidēji cilvēks apēd piecus gramus plastmasas nedēļā. Ar šo pētījumu iepazinušās arī piejūras pašvaldības, kas nu apzinās situācijas nopietnību.
Ādažu novada pašvaldības vides inženiere Dace Birnbauma teica: "Zinātnieki veikuši ļoti skaistus pētījumus un ir pierādījuši, ka gada laikā, un tagad iztēlojieties bankas karti, ka mēs apēdam mikroplastmasu bankas kartes izmērā, jo mēs mikroplastmasu lietojam, kaut vai padzeroties no plastmasas pudelītes."
Šis piesārņojums nonāk mūsu ķermeņos ar jūras veltēm, gaļu, ūdeni, sāli un citiem produktiem. Principā mikroplastmasa ir atrasta pilnībā visur. Speciālisti minējuši, ka Eiropā tā sastopama 72% krāna ūdens paraugu, ASV pat vēl vairāk. Bet, runājot par piejūras pašvaldībām, "Lielās talkas" projekta vadītāja Vita Jaunzeme norādīja, ka šīm pilsētām ir īpaši svarīgi rūpēties par nepiesārņotu vidi piejūras tuvumā un arī pašā Baltijas jūrā, jo galu galā jūra arī ir tā, kas šīm piekrastes pilsētām nes naudu.
Kampaņa "Glābsim mūsu jūru" norisināsies vēl līdz Pasaules talkas dienai – 16. septembrim. Kampaņas divu nedēļu laikā septiņās Baltijas jūras valstīs notiek dažādas izpratnes veidošanas un piekrastes sakopšanas akcijas, taču tā aizvien ir cīņa ar sekām, ar mūsu pašu rīcības sekām. Kā atzina Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme, cerības tiek liktas gan uz zinātniekiem un viņu rastajiem risinājumiem, gan uz cilvēku veselo saprātu, neiznīcinot planētu, kurā dzīvojam: "Vienkārši mums kaut kā jāpielāgojas, bet pats svarīgākais, manuprāt, ir jāstāsta cilvēkiem vismaz nevairot to, kas jau ir."
Viena no iespējām, ko darīt lietas labā, šobrīd tiek piedāvāta arī skolēniem, jo Latvija nupat ir pievienojusies kampaņai "Plastmasas pirāti". Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča paskaidroja: "Tas nozīmē, ka, vēršoties pie mums un mūsu sadarbības partneriem Vides izglītības fonda, ir iespēja pieteikties un saņemt skolām, klasēm, pulciņiem tīklu, īstu – tādu, kādu arī zinātnieki izmanto – plastmasas savākšanas tīklu un savā tuvākajā upē pēc mūsu izdalītajiem materiāliem izmērīt, cik tad to atkritumu ir. Piemēram, cik izsmēķu dažādos Gaujas posmos peld."
Latvijas Hidroekoloģijas institūta veiktajā pētījumā, kas ilga gadu – no pērnā līdz šī gada vasarai –, tika ievākti un analizēti paraugi ūdens virskārtā Latvijas lielākajās upēs – Daugavā, Gaujā, Salacā un Lielupē. Secinājumi ir šādi – mikroplastmasa ir visos ievāktajos ūdens paraugos, taču tās koncentrācija dažādās upēs un sezonās atšķiras, turklāt vasarā šī koncentrācija ir visaugstākā. Lai ar to cīnītos, speciālisti norādīja uz regulāru mikroplastmasas piesārņojuma uzraudzības vajadzību.
