Latvijas Dabas muzejs vēlas apzināt lielākos skudru pūžņus Latvijā, jo gatavo izstādi par skudrām, kas paredzēta šī gada beigās. Viņš aicināja iedzīvotājus būt aktīviem dabas vērotājiem un iesaistīties dabas izzināšanā, vienlaikus ievērojot distanci, – skudru pūžņi jāfotografē, atrodoties tiem blakus, nekādas mērierīces vai mietus tajā spraust nedrīkst.
"Viena lieta ir tas, ko ieraugām mēs, muzeja entomologi, otra lieta ir tas, ko cilvēki. Varbūt kādam privātīpašumā ir tik liels [pūznis], pie kāda mēs nemaz netiekam klāt," norādīja Dreimanis.
Skudru pūžņa lielumu nav iespējams noteikt pēc skudru skaita, galvenais kritērijs ir tā augstums – par ievērojamu pūznis tiek uzskatīts, sākot no 80 centimetriem. Skudras savas mājvietas veido visdažādākajās vietās, atkarībā no sugas.
"Tās var būt kāpas, tie var būt dažādi meži, pļavas, mežmalas, arī cilvēka ietekmētas vietas, piemēram, dažādu bruģu starpās, blakus apstādījumiem, arī siltumnīcās skudrām patīk būt, jo tur ir diezgan droši. Viss atkarīgs no skudru sugas un skaita," stāstīja Dreimanis.
Tā saucamās melnās skudras, piemēram, kuras sastopam visbiežāk, skudru pūzni un ejas var izveidot pat pusmetru zem zemes. Turklāt melnās skudras veido daudzus jaunus pūznīšus – ja cilvēks, rušinoties zemē, vienu izjauc, gandrīz visos gadījumos turpat netālu noteikti ir vēl kāds.
Meža skudras savukārt veido lielus kupolveida pūžņus. Kā vēsta to nosaukums, meža skudras pārsvarā uzturas mežainos apvidos. Ja gadās, ka tās pūzni izveido cilvēkam netīkamā vietā, to pārnest ir ārkārtīgi grūti.
"Jāsaka, ka, to darot pat rekomendētajā agrajā, labajā pavasarī, šā vai tā daļa skudru ies bojā. Var gadīties arī tā, kā dzīvē gadās, kad, pārnesot vienu pūzni, laba vieta nestāv tukša, un tur ieviešas vai nu jauns pūznis, vai tā kā šajos pūžņos var būt arī vairākas mātītes, kāda mātīte tomēr ir dziļumā aizmirsta un pamazām sāk veidot jaunu pūznīti," skaidroja Dreimanis.
Latvijā dzīvo 50 skudru sugas. Vairāk vai mazāk pūžņus iekārto visas, bet dažas sugas šim darbam izmanto jau citu skudru izveidotos pūžņus, dzīvojot tajos gluži kā apakšīrnieki.
"Vēl ir tādas, kas izmanto kādu iedobumu kokā vai pat koka sprungulī, un šo tukšumu izmanto, aizpilda, dzīvo tajā. Katrai sugai ir sava dzīvesvieta. Faraonskudra izvēlas cilvēku mājokļus, sienas, ventilācijas šahtas, kur netālu pieejama barība. Nevarētu teikt, ka viņas veido šo pūzni, bet apdzīvo kādu teritoriju šajā mājā," stāstīja Dreimanis.
Ja skudras veido savu pūzni no nulles, tas sākas ar skudru mātītes, karalienes, izveidoto mazmazītiņu kambari zem zemes, kurā viņa pati aprūpē pirmo paaudzi. No tās izšķiļas pirmās darba skudras, kas jau sāk paplašināt pūzni un veidot ejas.
"Tālāk jau ir eju veidošana. Darba skudras smiltis iznes virspusē, izveidojas lielāks vai mazāks kupoliņš. Jo vairāk darba skudru, jo vairāk smilšu masas tiek iznests laukā, un mātītei kaut kur dziļumā ir šī vieta, kur viņa turpina dēt olas. Vairāk viņa nerūpējas un barību nevāc, viņai barība tiek pienesta," skaidroja entomologs.
Līdz ar to tas, ko redzam virs zemes, ir tikai aptuveni puse no skudru pūžņa reālajiem izmēriem, jo apmēram tikpat liela rosība notiek arī zem tā.
Turklāt tas nav haotisks mudžeklis, kā bieži tiek domāts, skudrām tajā ir sava kārtība – ejas atrodas vairākos stāvos, ir dažāda platuma, lai skudras pēc vajadzības savā starpā varētu arī samainīties, kā arī ved uz konkrētām vietām – kambarīšiem, virszemi, pie mātītes. Tāpat skudras, komunicējot ar specifisku aromātu izdali, savā starpā nekad nesaskrienas.
"Darba skudrām ir dažādi darbi, ko tās dara. Jaunākās, kas nesen izšķīlušās, dara dažādus uzdevumus iekšā pūznī – tā ir olu pārnēsāšana, kāpuru pārnēsāšana uz citiem kambariem un arī to barošana, kūniņu pārnēsāšana uz vissiltāko pūžņa daļu. Ja nepieciešams, arī kādu beigtu skudru, kas ir nomirusi, tās iznes ārā. Otrs līmenis – skudras jau ar lielāku pieredzi un dzīves stāžu, – ir tuvāk pūžņa virspusei. Tām arī ir dažādi darbiņi, jāuzmana apkārtne, kaut kas jāsameklē. Nosacīti visvecākās skudras ar lielāko pieredzi, ir tās, kas staigā apkārt un meklē dažādus barības objektus – līdz pat 200 metru attālumam no pūžņa," darba skudru ikdienu aprakstīja Dreimanis.
Vēl par kukaiņiem
