Kukaiņiem ir dažādas ziemošanas taktikas. Divas tauriņu sugas – dadžu raibenis un lielais nātru raibenis – rudenī, piemēram, dodas uz Dienvideiropu. Tā ir viena no ziemošanas taktikām – migrēt. Pārējos kukaiņus, kas paliek tepat Latvijā, ziemā pasargā speciāli pielāgotie ķermeņi.
“Jebkuram ziemojošajam kukainim ķermenī rudenī izstrādājas tādi kā antifrīzi, pretsasalšanas mehānismi, kad to šūnās un ārpus šūnām paaugstinās dažādu mazmolekulāru vielu koncentrācija, kas samazina iespēju, ka kukainis var sasalt un ka ledus kristāli, sasalstot ķermeņa šūnām, var saplosīt kukaini,”
skaidroja entomologs Spuņģis.
Kukaiņi galvenokārt ziemo augsnē, jo temperatūra augsnē vienmēr ir augstāka nekā virs augsnes vai virs sniega. “Kad bija kādi -20 grādi, sniegā temperatūra apmēram augsnes līmenī bija tikai daži grādi mīnusā, kas ir pietiekoši, lai kukaiņi ar visiem saviem aizsardzības mehānismiem varētu sekmīgi pārdzīvot,” stāstīja Spuņģis.
Latvijā sastopami arī ziemas odi, kuri izšķiļas septembrī un viegli pārcieš ziemu. Tie izmanto ziemas periodu apzināti, lai izvairītos no kukaiņēdājiem.
“Mēs dzīvojam mainīgā klimata joslā, kur ziema ir normāla parādība. Visi mūsu kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, ērces, zirnekļi, ir pielāgojušies šim bargajam gadalaikam. Tas, protams, ir liels pārdzīvojums visiem. Mirstība ziemas laikā ir diezgan liela,” atzina entomologs.
Arī klimata pārmaiņas vietējās ziemojošo kukaiņu sugas negatīvi neietekmē, jo neraksturīgi siltajās ziemās Latvijā sastopamie kukaiņi jūtas labi, stāstīja Spuņģis.
Taču Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē katru gadu ienāk simtiem dienvidu kukaiņu sugu, kuras klimatam ierasti aukstā ziemā nosalst.
“Bet ir arī mainīgās ziemas, tad dienvidnieki var pielāgoties mūsu klimatam, un tādu pierādījumu ir diezgan daudz – sienāži, dievlūdzējs, vairākas vaboles – dienvidnieki, kas, pateicoties maigajām ziemām, ir pielāgojušies pārziemot,” entomologs skaidroja.
Ir arī kukaiņu sugas, kas ziemā apmeklē cilvēku mājokļus, taču kukaiņiem piemērotas ir tikai vēsas vietas, ideāla ziemošanas vieta ir pagrabi. Spuņģis norādīja: “Ja kāds ziemojošs kukainis nonāk siltā telpā tur, kur dzīvo cilvēki un ir silts, tad viņš aiziet bojā.”
Problēma slēpjas tajā, ka kukaiņi cilvēku mitekļos nevar baroties un siltumā tie iztērē visu savu tauku ķermenī uzkrāto enerģiju. “Tad viņi vienkārši iet bojā no tā, ka viņiem vairs nav spēka. Ja kāds taurenis ir ielidojis siltās telpās, vislabākais būtu viņu vienkārši izmest ārā, jo tad ir lielākas izredzes izdzīvot,” entomologs piebilda.
Citāda situācija gan ir ar sinantropajām sugām, kuras ierasti dzīvo kopā ar cilvēkiem un dabā nemaz neizdzīvotu. Pie tām pieder, piemēram, pārtikas kodes un prusaki.
Pavasarī Latvijā ziemojošie kukaiņi sāk mosties pie +4, +5 grādu temperatūras, jo pie tās Latvijā mītošie kukaiņi jau spēj pakustēties. Lai gan kustības pie šādas temperatūras vēl ir lēnas, tas ir pietiekami, lai izlīstu ārā un saulē sasildītos. Ja temperatūra pēc tam krasi mainās uz leju zem nulles, jau pamodušies kukaiņi aiziet bojā.
