"Šis ir viens no lielākajiem laukiem, par kuriem mēs zinām. Bija pārsteidzoši tos atrast šajā teritorijā. Mēs to negaidījām, bet tur tie bija, un ap tiem bija apbrīnojama dzīvība. Apbrīnojama savvaļas dzīvība ap silto ūdeni," pauda profesors Rolfs Birgers Pedersens.
Norvēģu zinātnieki un viņu partneri pētījumus veica zemūdens kalnu grēdā, kas atrodas starp Svalbāras arhipelāgu un Grenlandi. Trīs kilometru dziļumā ap hidrotermāliem avotiem bija dažādi mikroorganismi, kas kalpo par barību citām lielākām dzīvām būtnēm.
Interesanti ir arī paši "skursteņi", kas atšķiras no līdzīgām formācijām citviet pasaulē, un šī vieta var kļūt par laboratoriju ūdens, minerālu un dzīvu būtņu mijiedarbības izpētei.
Tieši šādā vidē uz Zemes varēja rasties dzīvība.
Zinātnieki nemīl fantazēt, bet tomēr pastāv iespēja, ka līdzīgas dzīvības formas varētu būt uz vairākiem mūsu Saules sistēmas lielo planētu pavadoņiem. Tur zem biezas ledus kārtas ir šķidrs okeāns, kura ūdens ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs tam, kāds ir pie minētajiem ģeotermālajiem avotiem, kur temperatūra var sasniegt vairākus simtus grādu.
