Hendriks ir zvejnieks trešajā paaudzē, un viņa tēvs un vectēvs galvenokārt ķēra jūras zeltplekstes un mencas. Tomēr Ziemeļjūras ūdens temperatūra mainās, un pēdējo 50 gadu laikā tas kļuvis par apmēram pusotru grādu siltāks.
"Tas ir tas, ko mans tēvs mēdza makšķerēt. Viņš atnāca mājās un teica – paskatieties, ko mēs esam noķēruši – Norvēģijas omāri. Toreiz viņam bija viens vai divi. Tā tagad ir mūsu galvenā suga, un tā ir suga, kuru es tagad ķeru," skaidroja zvejnieks Hendriks Krāmers.
Šķietami niecīgo izmaiņu dēļ minēto sugu izplatības areāls pamazām pārvietojas uz ziemeļiem, un to vietā ienāk siltumu mīlošās zivis. Arī patlaban plekstes vēl nonāk tīklos, bet par galveno zvejnieku ieguves objektu kļuvuši omāri un kalmāri.
Ja pārmaiņas neņem vērā, rodas augsts pārzvejas risks, un tas jau kaitē jūras asariem. Tik strauji pielāgoties mainīgiem apstākļiem nespēj arī jūras iemītnieki, kas barības ķēdē atrodas virs zivīm, piemēram, delfīni un roņi.
