Vēsturnieks par gadu kopš «čekas maisu» atvēršanas: Informācija pieejama, bet atbildes neesam saņēmuši

Tieši pirms gada plašākai sabiedrībai kļuva pieejama daļa bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu. Līdz ar to informācijas pieejamība par VDK ir pieaugusi, taču atbildes sabiedrība joprojām nav saņēmusi, jo trūkst pētniecības. Uz to intervijā Latvijas Radio norādīja vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts un VDK dokumentu digitalizācijas projekta vadītājs Gints Zelmenis.

Interviju ar VDK dokumentu digitalizācijas projekta vadītāju Gintu ZelmeniJānis Ramāns

    Zelmenis pirms gada notikušās izmaiņas vērtēja pozitīvi. “Neskatoties uz viedokļu dažādību par šiem grozījumiem, ir panākts pats galvenais – pieejamība VDK dokumentiem ir pieaugusi. Tie tagad ir Nacionālajā arhīvā, pieejami plašākam pētnieku lokam. Tas automātiski nozīmē – var tapt kvalitatīvāki pētījumi, plašāks informācijas loks pieejams,” norādīja vēsturnieks.

    Viņš arī salīdzināja ar informācijas pieejamību par šo vēstures aspektu citās bijušajās PSRS valstīs: “Latvija ir diezgan labā situācijā no pieejamības viedokļa.”

    Vienlaikus eksperts atzina, ka no pētniecības viedokļa Latvija ir atpalikusi. “Mums pētniecība notikusi tā sporādiski. Ar to ir nodarbojusies savulaik pie prezidenta esošā vēsturnieku komisija. Ir bijusi izveidota arī VDK darbības pētniecības komisija, kas arī šo to ir darījusi, lai gan rezultāts bijis kontroversāls. Arī atsevišķi pētnieki nodarbojušies un publicējuši savus pētījumus,” pastāstīja Zelmenis.

    Taču, viņaprāt, labāks rezultāts būtu, ja Latvijā būtu pētniecības institūts, kas nodarbotos ar VDK dokumentu izpēti.

    Vienlaikus informācijas pieejamība vēl nenozīmē, ka sabiedrībā būtu saņemtas gaidītās atbildes. “No vienas puses, ir noticis tas, ko sabiedrība 25 gadus prasījusi. Bijuši neskaitāmi raksti par to, ka vajag vērt vaļā “čekas maisus”. It kā tas ir noticis. Vismaz uz attiecībā uz aģentūras kartotēku, kas bija lielākais bubulis. (..) Bet šobrīd man piekritīs jebkurš, ka, uzzinot pat konkrētu cilvēku vārdus, atbildes mēs joprojām neesam saņēmuši.

    Jo atbilde ir nevis viens konkrētais vārds un uzvārds, bet tas, ko tas cilvēks ir vai nav darījis, kā viņš sistēmā darbojies.

    No šāda viedokļa vieni jautājumi ir atbildēti, bet, manuprāt, gana daudzi nākuši klāt,” sacīja Zelmenis.

    Viņš arī negatīvi vērtē fokusēšanos uz aģentu vārdiem. “Šajā diskursā par un ap aģentiem stipri piemirsušies gan paši VDK darbinieki, gan augstākā VDK vadības un kompartijas vadība. Bet tie taču bija cilvēki, kas pieņēma lēmumus. VDK darbinieki vadīja aģentus, prasīja no viņiem informāciju, deva viņiem uzdevumus.

    Līdz ar to skatīt vienus pašus aģentus, nepievēršot uzmanību pārējiem ķēdes posmiem, nav īsti adekvāti,” uzsvēra vēsturnieks.

    KONTEKSTS:

    Saeima 2018. gada 4. oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē jau 2018. gadā publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus. 

    Jau 2014. gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc 2018. gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.

    20. decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem, kas vēlāk vēl papildināta.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti