Vai zini?

Vai zini, kā latviešu vijolnieka Lapensona dēlam PSRS laikā izdevās pārcelties uz Kanādu?

Vai zini?

Vai zini, kas bija Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss un kas viņu saista ar LNMM?

Vai zini, ka viena no nozīmīgākajām cariskās Krievijas dzelzceļa stacijām bija Kārsava?

Vai zini, ka viena no nozīmīgākajām cariskās Krievijas dzelzceļa stacijām bija Kārsava?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 3 mēnešiem.

Dzelzceļa stacija nav tikai ēka, bet plašs infrastruktūras kopums. Vai zini, kā un kāpēc to agrāk dēvēja par vakzāli? Un vai zini arī to, ka tieši Kārsavā savulaik tika uzbūvēta viena no nozīmīgākajām cariskās Krievijas dzelzceļa stacijām?

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Kārsavu mūsdienās laikam gan nevar uzskatīt par ļoti nozīmīgu pilsētu. Šobrīd tajā dzīvo vien nepilni divi tūkstoši iedzīvotāju. Taču runa pat šobrīd nav par Kārsavu, bet gan par Bozovu, kura noteikti ir vēl mazāk zināma apdzīvota vieta.

Izrādās – Kārsavas dzelzceļa stacija neatrodas Kārsavā, bet gan Bozovā, un kādreiz tur strādāja aptuveni pieci tūkstoši dzelzceļnieku!

Vēl 19. gadsimta pirmajā pusē, projektējot visai Krievijas impērijai nozīmīgo dzelzceļa līniju starp Sanktpēterburgu un Varšavu (respektīvi, sperot plašu soli Rietumeiropas virzienā), Kārsavas jeb Korsovkas vārds uz kartes un eventuālajā staciju sarakstā nemaz nebija atrodams.

Kārsavas stacijas vēsture: toreiz un tagad
Kārsavas stacijas vēsture: toreiz un tagad

Tomēr 1859. gadā, izvēloties staciju izvietojumu, franču izcelsmes inženieris Piarons de Mondezīrs (starp citu, pazīstamā Francijas armijas ģenerāļa Žana de Mondezīra tēvs) kopā ar inženieri Pirelu noteica, ka tieši tagadējā Bozovā atradīsies gan tehniski nozīmīga dzelzceļa stacija, gan lokomotīvju depo, un te tad arī tiks veikta gan lokomotīvju nomaiņa, gan vagonu apskate, gan atradīsies sliežu ceļu uzturētāju kantoris, kas vēlāk tika papildināts ar ārsta rezidenci, skolu un vēl dažām iestādēm.

Vienīgi koka konstrukcijas stacijas ēka tāda necila sanāca – pat mazāka par bufeti...

Un tieši bufetes ēka bija pie vainas, ka vien deviņus gadus pēc stacijas atklāšanas (1869. gadā) stacijā izcēlās ugunsgrēks. To gan izdevās lokalizēt, bet bufete nodega un stacijas ēka viena pati vairs nespēja apkalpot visus pasažierus. Tika pieņemts stratēģisks lēmums būvēt jaunu ēku, un Lugas dzelzceļa stacijai paredzēto arhitekta Nikolaja Visocka projektu piemēroja Kārsavai, to pabeidzot būvēt 1874. gadā.

Kārsavas stacijas projekts
Kārsavas stacijas projekts

Speciāla komisija ar poļu-lietuviešu izcelsmes slepenpadomnieku, Lūznavas muižas īpašnieku Staņislavu Kerbedi priekšgalā, jauno, nedaudz vairāk kā 1000 kvadrātmetru plašo mūra stacijas ēku atzina par labi uzceltu. Par ko, starp citu, mēs varam pārliecināties arī šodien.

Kārsavas stacija ap 1912. gadu
Kārsavas stacija ap 1912. gadu

Un ne tikai par to. Jo liela daļa Kārsavas stacijas apbūves, kas 1914. gadā sastāvēja no skolas, divām konduktoru un lokomotīvju brigāžu atpūtas mājām, četrām sargu būdām, divām dubultām kazarmām, 12 dzīvojamajām ēkām, kā arī 32 šķūnīšiem, 24 pagrabiem, trim veļas mazgātavām, 19 atejām un 18 atkritumu bedrēm, joprojām ir saglabājusies! Gan tādas ēkas, kas būvētas pirms 160 gadiem, gan tādas, kas tapušas 19./20. gadsimta mijā (jaunāku tur nav).

Aizbrauciet, un pārliecinieties paši. Bet esiet modri – Kārsava joprojām ir aktīva dzelzceļa stacija – valsts robežstacija.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti