Vai zini?

Vai zini, ka mūsu slavenais vijoļmeistars Dreika savām vijolēm devis sieviešu vārdus?

Vai zini?

Vai zini, kāpēc radio sauc par radio?

Vai zini, ka lielākā stacijas ēka starpkaru Latvijā uzbūvēta Gulbenē?

Vai zini, ka lielākā stacijas ēka starpkaru Latvijā uzbūvēta Gulbenē?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

''Piektdienas naktī uz Dzelzceļu virsvaldes aicinājumu pulciņš Rīgas viesu ar satiksmes ministru Pēteri Aronieti, tieslietu ministru Erastu Biti, galveno dzelzceļu inspektoru Jāni Pauļuku un dzelzceļu virsvaldes vadošām personām priekšgalā izbrauca uz Vecgulbenes jaunās dzelzceļa stacijas atklāšanu.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Vilcienam pienākot, stacijas priekšā jau bija sapulcējušies dzelzceļnieki un miesta pilsoņi. Vilcienam piestājot, Siguldas pulka orķestris spēlē apsveikuma maršu. Tad satiksmes ministrs pirmoreiz atslēdz jaunās ēkas durvis un atslēgas nodod stacijas priekšniekam Oskaram Orem. Ļaužu pārpildītā stacijā iesvētīšanas runu saka vietējais mācītājs Juliuss Egle un dzied draudzesskolas koris. Satiksmes ministrs atklāšanas runā atzīmē, ka jaunceltā stacijas ēka ir krāšņs zieds Vecgulbenei. Šis nams Vecgulbenei jau sen bija nepieciešams. Pateicas visiem darbiniekiem par paveikto darbu un liek priekšā nodziedāt valsts himnu. Dzelzceļu galvenais direktors Andrejs Rode sniedz pārskatu par stacijas būvi. Pamati likti pagājušā gada 27. jūnijā. Apbūves laukums 1192 kvadrātmetri, tā ka celtne pieder pie lielākām valstī.

Ar stacijas atklāšanu pamazinās asā dzīvokļu krīze Vecgulbenē, jo daudzās dzelzceļmezgla iestādes novietosies stacijā. Būve izmaksājusi 265 496 latus.

No dažām pusēm pārmests, ka Dzelzceļu virsvalde ceļ pilis, kamēr valsts pārdzīvo saimniecisku krīzi. Runātājs aizrāda, ka ēkas tiek celtas uz paaudžu paaudzēm un, ja mēs arī turpmāk strādāsim radošu darbu, tad pēc gadu desmitiem mūsu valsts būs par paraugu citām. Koris dzied "Nevis slinkojot un pūstot".''

Tā par Gulbenes stacijas atklāšanu lasām laikraksta "Latvijas Kareivis" 280. numurā 1926. gada 12. decembrī, publikācijā "Svinības Vecgulbenē".

Gulbenes stacija 1926. gadā
Gulbenes stacija 1926. gadā

Droši vien, ka ne visi, bet liela daļa "Klasikas" klausītāju ir bijuši Gulbenē. Iespējams, arī apciemojuši bānīti un pamanījuši tam neatbilstoši lielo stacijas ēku, kurā, starp citu, ir notikuši gan koncerti, gan teātra izrādes, gan skatīts kino, bet tagad mājvietu atradis pašu gulbeniešu radīts izglītojošs un interaktīvs centrs "Dzelzceļš un tvaiks".

Kas tad pamudinājis šodien varbūt nemaz ne tik nozīmīgajā Gulbenes stacijā 1926. gadā uzbūvēt lielāko stacijas ēku starpkaru Latvijā? Īsā atbilde – 1903. gadā bānīša vajadzībām atvērtā Gulbenes stacija Pirmā pasaules kara gados bija ļoti paplašinājusies: no tās izbūvēti divi platsliežu dzelzceļi (uz Ieriķiem un Abreni (Situ)), kā arī par platsliežu dzelzceļu pārbūvēts sākotnējais šaursliežu dzelzceļš Pļaviņu virzienā. Un Gulbene bija kļuvusi par nozīmīgu dzelzceļa mezglu.

Gulbenes stacija 1920. gadā
Gulbenes stacija 1920. gadā

Nedaudz par šīs ēkas autoru, arhitektu Pēteri Federu, mākslinieka Jūlija Federa brāļa dēlu. 

Pēteris Feders dzimis 1868. gadā Kazaņā. Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķis (no 1910. gada). Viens no Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājiem, tās profesors, kā arī prorektors no 1921. līdz 1935. gadam. Brāļu kapu ansambļa galvenais arhitekts. Daudzu Latvijas dzelzceļa staciju ēku autors (Sigulda, Piebalga, Asari, Babīte, Bēne, Dobele, Saldus).

Varbūt tieši tāpēc Mākslas akadēmija no 1922. līdz 1940. gadam atradās Gogoļa ielā 3, ēkā kur kopš 1913. gada allaž ir bijušas izvietotas dzelzceļu struktūras, kā arī attiecīgi LR Satiksmes ministrija. Starp citu, šī ēka dzelzceļniekiem ir ne mazāk simboliska kā Latvijas Radio darbiniekiem tajā pašā gadā celtā Radio ēka Doma laukumā.  Ar vienu piebildi, ka dzelzceļnieki Gogoļa ielā mituši jau no paša sākuma un, piemēram, Mākslas akadēmija te bijusi vien nomniece.

Gulbenes stacija 1938. gadā
Gulbenes stacija 1938. gadā

Un vēl kāds citāts no 1926. gada "Latvijas Kareivja": "Pēc profesora Pētera Federa projekta celtā stacijas ēka atstāj tīkamu iespaidu. Tā veidota klasiska stilā ar kolonādēm. Apakšstāvā pasažieriem uzgaidāmās telpas ar bufeti, bet augšas stāvā ievietos iestādes.

Ar jauno celtni Vecgulbenes mezgls gūst ērtu stacijas ēku, pret kuru līdzšinējā pagaidu ēka liekas sīka būdiņa.

Tādēļ arī vecgulbeniešos valdīja neviltota sajūsma par jauno ieguvumu, kas izskanēja sabiedrības priekšstāvju runās. Svinības noslēdz kora dziesma "Cik mīlīgas ir tavas mājas"."

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti