Tukuma vecpilsēta mūsdienās ir blīvi apbūvēta, bet vēl pirms apmēram četriem gadsimtiem tā bijusi miesta nomale, kur saimniekojuši zemnieki. Par to liecina arī arheologu atrastie graudi un paliekas no rijas krāsns.
“Tukums ir viena no tām pilsētām, kur rijas pienāk tuvu miesta robežai, un, miestam izplešoties, pat atrodas tā iekšienē. Mēs te redzam deguma virsmu. Mēs redzam klonu un daļu no akmeņiem, kas ir akumulējuši siltumu, un tas arī ir viss,” stāstīja Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieks, arheologs Rūdolfs Brūzis.
“Bet tas ir gana pietiekoši, lai pēc analoģijām ar Zemgales materiālu mēs varētu pateikt, ka tā ir rijas krāsns,” pauda Rūdolfs Brūzis.
18.gadsimta vidū, pēc lielā ugunsgrēka, šādas ugunsnedrošas būves gan aizliegtas. Tad arī sākusies dzīvojamo namu, veikalu un sīku ražotņu celtniecība, ko apliecina arī atraktie pagrabi.
“Ir zināms no 1797. gada, ka šeit bijusi miesniekmeistaram Špīsam māja. Tas ir senākais tāds pagaidām atrastais, bet, ja liktu dokumentus kopā, atrastu vēl vairāk,” pārliecināta Tukuma muzeja vēsturniece Inta Dišlere.
Atraktajos pagrabos atrastas arī nesaplēstas tā laika pudeles, kas esot salīdzinoši liels retums.
Arheologu guvums ir arī dažādi sīki priekšmeti, kas vēsta par tā laika nodarbošanos un ļaužu turību. Senākais atradums ir 1689. gada Fridriha Kazimira Kurzemes -Zemgales hercogistes trispelhers jeb naudas vienība.
Ar atradumiem iepazīties varēja arī mūsdienu tukumnieki.
Atradumi arheologiem lielus pārsteigumus neesot nesuši, bet Tukumam, kur arheoloģiskie izrakumi līdz šim tikpat kā neesot bijuši, tā ir iespēja uzzināt vismaz viena kvartāla vēsturi.
Jau rudenī šajā vietā paredzēts atklāt pieminekli pirmajam Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam.