Kultūra

Koncertzālē „Lielais dzintars” izskanēs komponista Sandstrēma oratorija „Mesija”

Kultūra

Latvijā bagātīgi svinēs Starptautisko džeza dienu

Rēzekne daudzveidīgo vēsturi cenšas apzināt rakstu krājumā «Ebreju Rēzekne»

Rēzekne daudzveidīgo vēsturi cenšas apzināt rakstu krājumā «Ebreju Rēzekne»

Rēzeknē, tāpat kā vairākās citās Latgales pilsētās, vēl pirms gadiem astoņdesmit lielākā daļa iedzīvotāju bija ebreji. Holokausta aizslaucītās ebreju kultūras pēdas Rēzeknē līdz šim bijušas maz pētītas. Ceļu pilsētas daudzveidīgās vēstures apzināšanai pavēra Rēzeknes Zaļās sinagogas atjaunošana, kas tagad kalpo gan kā nams lūgšanām, gan izziņas avots tūristiem. Darbs pie sinagogas muzeja satura šodien pāraudzis biezā rakstu krājumā „Ebreju Rēzekne”.

Tumšzaļais rakstu krājums ar atjaunotās Rēzeknes Zaļās sinagogas skici uz vāka savā ziņā ir pašas sinagogas papildinājums. Daļa no tā ir katalogs, kurā darbu pie dievnama atjaunošanas aprakstījuši arhitekti, dizaineri un satura veidotāji – domnīca „Creative Museum”. Tās vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone ir arī rakstu krājuma „Ebreju Rēzekne” idejas autore.

Viņa atzīst, ka pirms diviem gadiem, sākot darbu pie Rēzeknes sinagogas satura koncepcijas, nācies kļūt teju par detektīviem, jo sistemātisku pētījumu par šo tēmu tikpat kā nav bijis. „Apzinājām muzejus un draudzes arhīvu un sapratām, ka necik daudz šo materiālu tiešām nav. Pasūtījām vēsturniecei Inesei Runcei pirmo īso pētījumu par to, kā tad pirmie ebreju tautības pārstāvji ienāk Rēzeknes teritorijā, kurā brīdī sāk veidoties kopiena, un tā līdz 20.gadsimtam. Kad uztaisījām ekspozīciju, sapratām, ka tas ir gaužām maz. (..) Un, atklājot sinagogu, mēs jau zinājām, ka rīkosim akadēmisku konferenci,” stāsta Zelča-Sīmansone.

Konference ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu notika pirms gada, un tās rezultāts ir nule klajā nākušais rakstu krājums. To veido četras daļas – stāsts par pašu sinagogu, pētījumi par Rēzeknes ebreju vēsturi un sociālo atmiņu, tradīcijām un stereotipiem, kā arī atsevišķām personībām 12 pētnieku darbos.

„Skatījāmies pēc tiem cilvēkiem, kas var šo tēmu noklāt ne tikai no vēstures, bet arī sociālās atmiņas skatījuma.

(..) Mērķis bija parādīt Rēzeknes krāsainību, nacionālo daudzveidību, kultūru bagātību, kāda vēsturē ir bijusi,” norāda „Creative Museum” vadītāja.

Piemēram, ebreju kultūras pētniece Marina Gehta cēlusi gaismā Rēzeknes etnogrāfa Giršas Etkina folkloras kolekciju: „Viņš ir dzimis 19.gadsimta beigās un pirms Otrā pasaules kara un arī pēc tam vāca ebreju folkloru. Viņš šo kolekciju 1946.gadā nodeva Latviešu folkloras krātuvei. Tā ir milzīga un unikāla kolekcija ar simtiem sakāmvārdu, lamuvārdu, anekdošu un tā tālāk. (..) Tā ir vienīgā pēda, kas ir palikusi no tā [ebreju] folkloras mantojuma, kas ir bijis tieši Latgalē.”

Savukārt komunikācijas zinātnes doktors Didzis Bērziņš pētījis holokausta sociālo atmiņu Latgales kontekstā: „Latvijā ilgu laiku informācijas par holokaustu bijis principiāli maz, bet tad, kad tā parādījās, tā parādījās kā starptautisks stāsts.

Ilgu laiku ir trūcis informācijas par to, ka tas norisinājās arī pie mums, ar mūsu kaimiņiem, mūsu līdzcilvēkiem.

(..) Ceru, ka šobrīd tā vairs nav, bet man liekas, ka vēl pirms desmit gadiem latvieši daudz labāk zināja, kas ir Oskars Šindlers, nevis kas ir Žanis Lipke, vai arī kas ir Anna Franka, nevis kas ir Šeina Grama.”

Citu pētnieku darbos tuvāk skatīts hasīdisma iespaids Latgalē, Latgales ebreju kapu kultūra, stereotipi par ebrejiem Latgales iedzīvotāju stāstos, pētītas Rēzeknē dzimušā rakstnieka Jurija Tiņanova, režisora Fridriha Ermlera un gleznotāja Arkādija Naišlosa personības.

Krājuma zinātniskā redaktora, vēsturnieka Ulda Neiburga galvenais uzdevums bijis akadēmiskos tekstus padarīt viegli lasāmus un pieejamus ikvienam interesentam, ne tikai šauram pētnieku lokam. „Domāju, tas palīdz mums labāk saprast savas saknes un daudzpusību. Es te velku paralēles ar mūsdienām. Arī šodien lielā mērā okupācijas seku dēļ mēs dzīvojam diezgan multikulturālā un sadalītā sabiedrībā ar dažādu sociālo atmiņu, paražām, tradīcijām, ieradumiem un arī mītiem par vēsturi.

Varbūt tas mums arī labāk palīdzētu saprast vienam otru un ņemt gan no vēstures, gan no šodienas tās pozitīvās lietas, kas mūs varētu vienot, un meklēt kopīgus mērķus,” saka Neiburgs.

Rakstu krājuma „Ebreju Rēzekne” izdevējs ir domnīca „Creative Museum”. Tas pieejams latviešu un angļu valodā.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti