"Daugavas vanagi" 1945. gada 28. decembrī nodibināti karagūstekņu nometnē Beļģijā. Pirmā doma - atbalstīt cīnītājus un viņu ģimenes, kas pēc kara nonākuši grūtībās. Organizācijas šūniņas sāka veidoties arī citās nometnēs.
Piecdesmito gadu sākumā latviešu bēgļi sāka izklīst pa pasauli un viņiem līdzi – arī "Daugavas vanagi". Piemēram, pieejamajos kadros redzama "Daugavas vanagu" mītne Londonā septiņdesmitajos gados, latviešu skola, tautas tradīciju uzturēšana un labdarība. Nodaļas izveidojās ASV, Kanādā, Austrālijā, Dienvidamerikā, Rietumeiropā un tepat Latvijā. Arī pēc desmitgadēm "Daugavas vanagu" pamatidejas palikušas tās pašas.
"Mēs mēģinām saglabāt mūsu tautas kopienu ārzemēs, mēģinām saglabāt mūsu valodu un kultūru, kā arī mēs joprojām palīdzam tiem, kas ir nonākuši trūkumā, un mēs joprojām palīdzam te, Latvijā, vecajiem karavīriem ar medicīnisko palīdzību, arī audžuģimenēm un bāreņiem. Mūsu būtība nav mainījusies," stāsta organizācijas "Daugavas vanagi" centrālās valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis.
Tāpat organizācija vienmēr iesaistījusies latviskuma stiprināšanā. "Es šeit iestājos ar domu, ka tas būs stiprs balsts, tāda latviešu kopība, nacionāli, patriotiski noskaņota kopība, kura kā savilkta dūre varēs ietekmēt Latvijas nākotni. Kaut vai vēlēšanu procesā, ka mēs vienoti vēlētu par vienu un to pašu," norāda organizācijas “Daugavas vanagi” biedrs Jānis Antmanis.
"Lai šī organizācija pastāvētu vēl ilgi un tai būtu labi panākumi turpmāk. Protams, lai būtu vairāk jauniešu. Mums jācenšas vairāk, lai iesaistītu jauniešus, patriotiski noskaņotu viņus. Tas ir galvenais," organizācijai "Daugavas vanagi" vēlēja tās biedrs Elmārs Smelters.
Sveikt "Daugavas vanagus" bija ieradušās arī valsts augstākās amatpersonas.
