Lielākajā daļā Eiropas uzvaru Otrajā pasaules karā svin 8.maijā. Tieši 8.maija vakarā, vienu minūti pāri plkst.23, Vācija kapitulēja un lika pārtraukt jebkādu pretošanos saviem bruņotajiem spēkiem. Šī kapitulācija tika parakstīta Berlīnē un stājās spēkā nekavējoties. Taču laika zonu atšķirības dēļ Austrumeiropā jau bija pusnakts. Tātad visās PSRS okupētajās valstīs uzvaras diena jau bija 9.maijā.
Turklāt PSRS un tās vadonis Josifs Staļins pieprasīja atsevišķu kapitulācijas aktu no nacionālsociālistiskās Vācijas. Bija plānots, ka kapitulāciju Vācija parakstīs jau 7.maija vakarā, taču Staļinam nepatika atsevišķas detaļas. Pirmkārt, viņš nevēlējās, ka Vācijas padošanos paraksta ārpus Berlīnes. 7.maija dokuments tika parakstīts Reimsā. Otrkārt, Reimsā PSRS pārstāvēja ģenerālis Ivans Susloparovs, kuram nebija tik augstas militārās pakāpes un arī ietekmes bruņotajos spēkos kā maršalam Georgijam Žukovam. Tad nu, uzskatot, ka padomju tauta ir ieguldījusi visvairāk uzvarā, Staļins pieprasīja, lai 7.maija dokuments tiktu uzskatīts par tādu kā pieteikumu īstajai kapitulācijai. 8.maija vakarā tiešām notika pēdējā Vācijas kapitulācija jeb kā to mēdza saukt – kapitulācijas ratifikācija.
Pastāv leģenda, ka 9.maijs PSRS bija uzvaras diena, jo Staļins jau gulējis un nav sagaidījis ziņas par Vācijas padošanos. Šī leģenda ir izdomājums, jo, pirmkārt, Staļins lielā mērā ietekmēja Vācijas padošanos, lai tā notiktu 8.maijā. Otrkārt, viņš uzreiz pēc kapitulācijas izziņošanas lika nodot izpildīšanai savu lēmumu - ieviest PSRS teritorijā jaunu svinamo dienu. Tā bija 9.maijs kā Uzvaras diena. Pirmajā reizē svinības bija grandiozas, simtiem lielgabalu zalvju un priecīgi cilvēki, kas apskāva viens otru, svinēdami mokošā kara beigas.
Tomēr ir vēl viena atšķirība, kur mainās 9.maija nozīme. Pirmkārt, tā saistīta ar karu Japānā. Otrā pasaules kara beigas Japānai bija augustā. Tāpat PSRS Vācijas kapitulācijas aktā neiekļāva atrunu par miera līgumu. Tātad 9.maijs pat visā postpadomju telpā nevar būt Otrā pasaules kara beigas.
Otrkārt, 9.maijs kļuva par Eiropas dienu kā reakcija uz Otrā pasaules kara beigām. 1950.gada 9.maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar aicinājumu apvienot Eiropas ogļu un tērauda ražošanu, lai izvairītos no Trešā pasaules kara. Tieši 9.maijā viņš nolasīja deklarāciju, kuru akceptēja arī citas Eiropas valstis. Šī deklarācija ielika pamatu mūsdienu Eiropas vienotībai jeb Eiropas Savienībai. Šī iemesla dēļ 9.maiju Eiropā atzīmē kā Eiropas dienu.
