Žeimeles ciems, saukts arī par Žeimi, atrodas Bērsteles upes krastos nepilnus 20 kilometrus no Rundāles novada. Vēsturiski tas bijis Latvijas sastāvā, un arī pats vietas nosaukums esot cēlies no seno zemgaļu valodas un tulkojumā nozīmē „salta vieta”. Pētot sava ciema vēsturi, Lietuvas pusē izveidots arī Zemgales muzejs.
„Angļu valodas skolotājs Jozas Šļiāvas izveidoja šo muzeju. Sākumā bija tas, ko viņš ar saviem skolēniem savāca ekspedīcijās. Kad savākto lietu jau bija ļoti daudz, no skolas to [muzeju] pārcēla uz kādreizējo krogu,” stāsta projekta vadītāja Laima Karpavičūte.
Piektdien, 8.aprīlī, kaimiņi lietuvieši sabraukuši Svitenē, lai kopīgā seminārā zemgaļu pēdas meklētu arī teikās un nostāstos. „Rundāle vai Žeime - te vēl varētu pastrīdēties par tām senajām robežām. Bet katrā ziņā tā ir mūsu tuvā pierobeža, kur ir draudzīgi cilvēki un kur pat pasakas ir pierakstītas no tās puses, un arī viņiem teikās ir minēta dusmīgā latviete, kurai puisis ābolus zadzis un ko viņa par āzi pārvērtusi. Tā kā tālu mēs neesam,” stāsta Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane.
„Lietuviešu materiālā ir teika par Žeimes tuvumā esošu purvu. Tas purvs vārās, jo tur senie zemgaļi vāra putru,” piebilst latviešu folkloras krātuves fonda pārzine Māra Vīksna.
Līdzīgs seminārs plānots arī Žeimē, kur ar apkopotajām teikām tiks iepazīstināti skolēni, bet vēlāk pēc teiku motīviem izveidota arī ceļojošā zīmējumu izstāde.
