„Ar šo kultūrvēsturisko vietu saistītas daudzas leģendas. Iespējams, slavenākā no tām ir, ka akmeņi ieskauj Anteja – jūras dieva un Zemes dievietes dēla – kapu. Viņš šeit tika apglabāts pēc tam, kad viņu nogalināja varonis Hērakls cīņā netālu no Liksas pilsētas,” sacīja kāds Marokas iedzīvotājs.
167 dažādas formas akmeņi, kuru augstums sasniedz piecus metrus, atrodas nelielajā Msouras ciematā, un tie ieskauj 58 metrus garu un 54 platu laukumu.
Daļa vēsturnieki uzskata, ka tas būvēts 4. gadsimtā pirms mūsu ēras un bijis vietējo augstmaņu apbedījuma vieta.
Citi to datē ar 2. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras un norāda uz akmens gredzena līdzību ar Stounhendžu, un šādas būves veidojušo bronzas laikmeta kultūru Eiropā.
Tomēr speciālisti ir vienisprātis, ka tā ir vienā no pasaulē lielākajām no akmeņiem izveidotām eliptiskām konstrukcijām. To senās Romas periodā varēja sasniegt no jūras ar kuģiem
