Jekaterina Pavlova
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Jekaterina Pavlova ir Dvinskas cietokšņa kara hospitāļa žēlsirdīgā māsa. Dzimusi Daugavpilī 1892. gada 3. martā. Sākoties karam, pieteicās kļūt par žēlsirdīgo māsu un pēdējo pusotru gadu strādā Dvinskas cietokšņa kara hospitālī. Jekaterina sarakstās ar savu māsu Antoņinu (29 gadi), kura kopā ar vīru inženieri Sergeju (33 gadi) evakuējās līdz ar industrijas iekārtu izvešanu. Māsa ar vīru Sergeju kara laikā dzīvo Kazaņā.
Jekaterinai ir arī savs "Facebook" profils, un viņa ar domubiedriem diskutē vēstures telpā "Dzīvā vēsture".
Mana Ņiņuška,
Nekas vairs nav saprotams. Izmisums mijas ar cerībām, kuras beigās nomāc vēl dziļākas bēdas. Ziņas par revolūciju pilnībā sagrāva pēdējās kārtības paliekas šeit. Pirmās dienas es baidījos par savu dzīvību. Visa šī bezgodība.
Revolucionāri ir kā traki suņi, gatavi saplosīt ik vienu, kas stājas tiem ceļā.
Un, tā kā cienījama cilvēka pienākums ir apturēt viņus, tad revolucionāru jaunajā pasaulē cienījamiem cilvēkiem nebūs vietas.
Pēdējās dienās gan valda liels apjukums. Te ziņo, ka revolūcija ir uzvarējusi, te, ka Kerenskieši ir atpakaļ pie varas un Ļeņins ir aizbēdzis. Tad atkal pretējas ziņas.
Arī pavēles un rīkojumi ir pretrunīgi. Nedz revolucionāri, nedz virsnieki nezina ko darīt. Pēdējās dienās visi ievēro piesardzību.
Kad saņemsi šo vēstuli, noteikti viss jau būs skaidri zināms. Šī neziņa ir neciešamas mokas manai dvēselei. Ja Tev Krievzemes plašumos izdodas ko uzzināt, nebaidies dalīties. Es vēlos pamest šo briesmīgo vietu un bezdievīgo laiku.
*1917. gada 17. novembris. Vēstule māsai.
