Labvakariešu - Inkēna, Rubeņa un Šipkēvica - 10 laikmeta ainas

1988. gada 31. janvārī, Latvijas Televīzijā (LTV) pirmoreiz bija skatāms raidījums  «Labvakar», un tas ātri kļuva par sinonīmu tautas atmodai un neatkarības alkām. Raidījuma vadītāju nešķiramais trio – Edvīns Inkēns, Ojārs Rubenis un Jānis Šipkēvics –, caurskatot visu vairākus gadus krāto «Labvakar» materiālu arhīvu, piedāvā savu tā laika sižetu izvēli. Piedāvājam dažus no tiem, ko labvakarieši uzskata par pieminēšanas vērtām. 

1. Jānis Šipkēvics un Jānis Lūsēns

Divi Liepājas kaimiņi, divi Jāņi, savulaik ātri vienojās par pazīstamās ievadmelodijas uzrakstīšanu raidījumam “Labvakar”.

"Es sapņoju par tādu piedāvājumu, kā ierakstīt galviņu raidījumam 'Labvakar", ņemot vērā tā popularitāti un aktualitāti," tolaik teica Lūsēns.  

 2. Austrālija paralēli Latvijai

 “Labvakar” komanda ar ārzemju latviešu palīdzību uzstājās daudzu ārvalstu radio un TV ziņu pārraidēs, stāstot par nenovēršamo neatkarības uzvaras gājienu un atdalīšanos no PSRS. Lūk, sižets par viņu viesošanos Austrālijā:

Sižets ir angļu valodā. To labvakarieši nav tulkojuši, jo, viņuprāt, te tāpat viss ir skaidrs - vai no Austrālijas, vai Rīgas. 

3. Medaļa

Ojārs Rubenis parāda, ka vēl pirms metro celtniecības tautas apspriešanas vara jau bija izgatavojusi piemiņas medaļas metro celtniekiem. Tās tika izgatavotas kombinātā "Māksla".

4. Ērika Ķiģeļa tēva mājā Saldū notiek brīnumi 

Ejot uz aku, var pasmelt nevis ūdeni, ko padzerties, bet benzīnu, ko ieliet savai mašīnai. Tāds ekoloģijas pavērsiens var ieinteresēt visus šoferus ceļā no Rīgas uz Liepāju.

5. Larisa Mondrusa Minhenē 

Padomju ideologi nevarēja piedot Larisas Mondrusas aizbēgšanu uz Vācijas Federatīvo Republiku (VFR). Tika ziņots par viņas pagrimumu un dziļo depresiju. “Labvakar” satika viņu Minhenē teicamā formā un ar domām par brīvu Tēvzemi, kurā atgriezties. Šoreiz jau bez padomju ”činavniekiem”.

6. Gaisma no Rietumberlīnes

Ar šādu skaistu vārdu pie savas omītes un opīša Latvijā ieradās Gaisma Pā no Rietumberlīnes, un viņu astoņdesmitajos gados Rīgas ielās nepamanīt nebija iespējams. Bet Gaismai bija pilnīgi vienalga, ko domā apkārtējie par viņas izskatu. Nebūsim vairs pelēki!

7. Parīze

1990.gada novembrī Parīzē notika pasaules vadošo valstu septītnieka galotņu tikšanās, uz kuru bija aicināti ierasties arī Baltijas valstu ārlietu ministri. Galotņu tikšanās mērķis – vienoties par saskaņotām darbībām stratēģiski svarīgos ārpolitikas jautājumos sakarā ar "perestroikas" radītajām ģeopolitiskajām izmaiņām PSRS teritorijā un Eiropā.

Samitā ierodoties Mihailam Gorbačovam, tika mainīta plānoto diskusiju dienaskārtība, jo PSRS delegācija Francijai kā samita organizētājai izteica protestu, ka Baltijas valstu ārlietu ministri nedrīkst piedalīties sarunās kā neatkarīgu valstu valdību pārstāvji.

Pēc izsludināta pārtraukuma tika paziņots, ka Baltijas valstu delegācija un žurnālisti var turpināt darbu tikai un vienīgi PSRS delegācijas sastāvā. Pēc neilgas apspriedes Baltijas valstu ārlietu ministri pieņēma lēmumu atstāt konferences norises vietu. Solidarizējoties ar Baltiju, Dānijas Ārlietu ministrija piedāvāja žurnālistiem akreditēties kā Dānijas delegācijas dalībniekiem, ko daudzi arī izmantoja, tai skaitā "Labvakar" žurnālists Rubenis un operators Haralds Apogs.

Protams, sekoja daudzu Eiropas valstu diplomātu ieteikumi nesteigties, būt pacietīgiem un iecietīgiem, taču tas deva pozitīvu impulsu un pārliecību, ka baltiešiem ir kopīgi jāveido un starptautiski jāpauž sava nostāja par pilnīgu un galīgu izstāšanos no PSRS.     

8. Veikals

Visi tie, kuriem šķiet, ka Padomju Savienībā dzīve bija laba, tiek veltīts šis mazais, ironiskais sižetiņš, kurā skaidri redzams, ka pat visvienkāršākie katliņi veikalā nebija nopērkami - tie rotāja skatlogus!

9. Dāvanas 

Pēc katra raidījuma labvakarieši saņēma neskaitāmas dāvanas un atbalsta vārdus. Ja bija ne visai izdevies raidījums, tad bija tikai viens maiss ar vēstulēm, parasti gan vairāk…

10. Šipkēvics ha ha

Par valodu ar galodu! "Labvakar" latviešu valodas sardzē!

Viņš ne mārrutka nezina, ka Latvijas neatkarību ir noteikuši un noteiksim mēs - vienmēr modrie - komunaļņiki.

"Labvakar" dēļ teātri svētdienās atcēla izrādes. Viņu dēļ vārds «labvakar» vairs nebija vienkāršs sveiciens. Tas bija fenomens. Otra tāda nav bijis. Tā laika socioloģija rāda, ka raidījumu skatījušies vidēji 2 miljoni cilvēku. Pavisam Latvijā tolaik dzīvoja 2,6 miljoni... Tas bija laiks, kad mediji, arī Latvijas Televīzija, līdz ar Latvijas sabiedrības intelektuālo eliti kļuva par neatkarības cīņas iedvesmotājiem un virzītājiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti