Fragmenti no kalendāra (saglabāta oriģinālrakstība):
- "Slieku derīgums kultūrstādiem"
Minhenes profesors Vollnijs smalki izmēģinājis slieku derīgumu. Viņš sēja pa divām kastēm zemē zirņus, pupas, rudzus, rapsi un kartupeļus un ielika vienā no abām kastēm labu daļu slieku. Līdzīgos apstākļos kastes ar sliekām izdeva lielāku ražu. Zirņi izdeva 25% vairāk zirnāju un graudu; pupas 69% vairāk graudu un 47% vairāk pupu lakstu; rudzi 94% vairāk graudu un 47% vairāk salmu; rapsis 92% vairāk graudu un 156% vairāk salmu; kartupeļu iznāca 136% vairāk. Šie labie panākumi gan dibinās visvairāk uz zemes izcaurumošanu, caur ko gaiss vairāk var iekļūt.
- "Kurmu izdzīšana no dobēm"
Lai gan katrs pārliecinājies par kurmu derīgumu, tomēr nenoliedzama patiesība, ka viņš dārzā pastrādā lielu postu caur izalošanu. Līdz šim to lūkoja velti izdzīt ar dažādām smirdošām zālēm, bet nu tiek ieteikta franču eļļa (Oleum animale foetidum), kas melna un riebīgi smirdoša. Kādi pilieni no šās eļļas iepilināmi lupatās, kas kurmu alās iebāžami.
- "Taupiet krupi jeb kaupiņu!"
Kaupiņi iznīcinot lielā mērā kukaiņus, vabules, zirnekļus, sliekas, gliemežus, tārpus un citus dārza postītājus. Tādēļ krupu vērtība tik liela, ka viņi, ja pie mājas būtu nepatīkami, tad aiznesami uz citu vietu, bet ne nomaitājami.
Kalendārs domāts lauksaimniekiem
"Semkopu rokas kalendaru" sastādījis J. Peleks Cēsīs. Kalendārs P. Liepiņa apgādā iznāca laikā no 1896. līdz 1903. gadam. Zemkopju kalendārs ir no 1889. gada līdz 1894. gada iznākušā "Semkopu un skolotaju rokas kalendara" turpinājums.
Arī viens no kalendāriem ilgdzīvotājiem. Viss kā kalendāros pienākas: kalendārijs, Saules un Mēness aptumšošanās, uzskaitīti Krievijas Ķeizariskā nama locekļi, Krievu valsts un baznīcas svētki, pulksteņu nostādīšana, tirgi Vidzemē, Kurzemē un leišos, mēri un svari, takse priekš korespodences, medīšanas un zvejas laiks.
Taču kalendārs domāts lauksaimniekiem un tur mēs varam lasīt par: Kustoņu normālu dvašošanu, sirds pukstēšanu un ķermeņa siltumu. Atrast tabeli par kartupeļu sausekļa un stērķeles satura noteikšanu, uzzināt kāds ir kartupeļiem vislabākais mēslojums, kā sekmīgāk izdzīt kurmjus no dobēm, kā mēslot augļu kokus, kas jādara pie bites dzēluma, kā barot telēnus.
Un kurš vārds vispiemērotākais piena devējai: Baltsāne, Briedaļa, Krūmala, Mellace, Mirtala, Plūme, Pūpaļa, Roze, Ziedaļa, Sniedze, Stāvradze, Vabole, Caune, Cielava vai Paipala?
Kalendāru noslēdz reklāmas, daudzas un dažādas. Tās visas iesaka Cēsu tirgotavas, ārstus, ražotavas, apdrošinātājus, viesnīcu. Cēsis, Cēsis, Cēsis….
Izdevēja Pētera Liepiņa nāve 1903. gadā rudenī aptur kalendāra iznākšanu.
Izdevējs viens no redzamākajiem Cēsīs
Liepiņš Pēteris (dzimis 1856. gadā Kalnenieku pagasta "Jaunzemos" – miris 1903. gadā Cēsīs. Apbedīts Cēsu Lauciņu kapos) – literāts, grāmatu izdevējs, iespiedējs un tirgotājs.
Beidzis Cēsu apriņķa skolu. 19. gadsimta 80–90. gados viena no redzamākajām personībām Cēsu kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Rakstījis un tulkojis lugas, humoristiskus sacerējumus, bijis laikrakstu korespondents (pseidonīms "Pēteris Austriņš"). Aktīvs Cēsu labdarības biedrības darbinieks, īpaši teātra jomā – bijis režisors, aktieris, gādājis par teātra repertuāru.
1880. gadā atvēris grāmatu veikalu Cēsīs, Katrīnas ielā, Lapsiņa namā, kur pieņēmis arī laikrakstu abonēšanas pasūtinājumus. Veikalā bijusi arī sietuve. 1900. gadā veikals atradies Rīgas ielā 11.
Pēteris Liepiņš bijis pirmais latvietis, kam piederējis grāmatu veikals.
80. gadu sākumā iegādājies spiestuvi un uzsācis grāmatizdevēja darbību. 1884.–1909. gadā laikraksta "Cēsu Ziņotājs" ("Wendenscher Anzeiger") iespiedējs, 1903.–1906. gadā redaktors un izdevējs. Tipogrāfijā iespiedis paša sacerējumus un sava apgāda grāmatas, pieņēmis citu izdevēju pasūtījumus, tostarp dažādas veidlapas un citus sīkiespiedumus. Apgādājis ap 20 –30 izdevumu:
- '"Zemkopju un skolotāju rokas kalendāru" (1889.–1893.);
- paša sacerētas un citu autoru lugas (tai skaitā R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" pirmizdevums (1902.), E. A. Gernera, C. Morē u.c. darbu tulkojumi);
- stāstu un pasaku grāmatas (H. Šmida, H. K. Andersena, N. Timkovska, J. Belmonta darbi);
- laika kavēkļa literatūru;
- mācību grāmatas (A. Heiki "Fiziskā ģeogrāfija" (1882.), M. Kaudzītes "Ģeogrāfija tautas skolām" (1882., 1885.).
Pēc Pētera Liepiņa nāves grāmatniecības uzņēmumu līdz 1906. gadam vadīja dēls Aleksandrs L.
