#Grosvaldi1921. Latvija cenšas darīt visu iespējamo, lai kļūtu par Tautu Savienības dalībvalsti

Margarēta 1921. gadā dienasgrāmatā turpina atzīmēt galvenos notikumus gan darbā un brīvajā laikā, gan arī privātas pārdomas un izjūtas. Mēneša vidū priekšnieks devies uz Parīzi, līdz ar to ikdienas dzīve ir mierīgāka. Latvija tikmēr aktīvi cenšas darīt visu iespējamo, lai kļūtu par Tautu Savienības dalībvalsti, par to ziņo vietējā prese. Savukārt 10 gadus iepriekš Džo ar visu ģimeni atpūšas Šveicē, Lozānas apkārtnē, baudot vasaru, peldēšanos, teātri, tenisu un visu, ko turiene piedāvā.

#Grosvaldi1921

Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. 

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, to atbalsta VKKF (Nr. 2021-1-KMA001, "Kultūrvēsturiska projekta #Grosvaldi1921 saturiskais nodrošinājums")

1. augusts – 15. augusts

2. augusts

Džo atvaļinājums turpinās - visa ģimene satikušies Šveicē, Lozānā. Džo apraksta braucienu turp un pirmos jaunumus, galā nonākot.

#Džo diary

Trešdeen. 2 (1911)

Ļoti agri jau uz vakzali un tomēr izdevas bagāžu uzdot un veetas atrast, kaut gan milzīgas ļaužu massas, apgrutinaja satiksmi. Tad brauceens karstumā, caur franču Jura. Vallorbé robeža. Pēdigi leetū peenacam Lausanne’ā (Lozāna, Šveice). Hotel de la Paix uz kalna, kur leelisks izskats. Mamiņa deemžel caur ledusūdeni vēderu samaitajuse un ļoti slima. Pirmās vakariņas visi kopā. Autobrauceens pa Quai.

3. augusts

Džo ģimene izvēlas apmešanās vietu, satiek draugus un atpūšas.  Šķiet, ka Džo arī saņēmis ziņu no draugiem Parīzē, ko dienasgrāmatā pierakstījis franču valodā.

#Džo diary

Ceturtdeen. 3 (1911)

No rīta uz Signal un Vevey* hoteļus apskatit: nospreedam palikt Veveyá. Pecpuzdeenā redzejam Lida un Nikko, dzeram teju veesnicā. Vakarā bummelejam. Quand Michel et Cohen ont raconté a Maggy gre’ils ne ponvaient pas venin plus tot a cause des préparations daus les boulevairs pour l’arrivei du roi de Boulgarie, elle a declaríe: “ah, celui – la, c’est un cón”.

[No franču val. - Kad Mišels un Koens paziņoja Magijai, ka viņi drīz nesaņem indi, jo bulvāros gatavojas Bulgārijas karaļa ierašanās brīdim, viņa teica: "Ak, tas - tur, tas ir blēņas"]

*Pilsēta Šveicē Vaud kantonā, Ženēvas ezera ziemeļu krastā, atrodas netālu no Lozānas

4. augusts

Margarēta veikli darbojas ar tulkošanu, dzer tēju, priecājas, ieraugot mīļotā rokrakstu caur aploksni, apmeklē teātri, taču piedzīvo arī kādu ne visai patīkamu brīdi (kas gan nenāca kā pārsteigums…)

#Margarēta diary

4.8.

We have Mr. Lejniek* staying here. The chief made me act as interpreter and asked us to tea at Picadilly with Mrs. Burt and the General**. I had fits over a letter to the General which showed the beloved writing through the envelope. Tonight Mr. Gilbert*** and I saw “Abraham Lincoln”, which I loved. But what I expected happened – he made a clumsy declaration, which made me tremble and feel exceedingly miserable.

*Edgars Lejnieks (1889-1937) - latviešu matemātiķis, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes vairākkārtējs dekāns, Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas pirmais pārzinis, Matemātikas semināra bibliotēkas vadītājs. Profesors E. Lejnieks bija sakrājis lielu personīgo bibliotēku ar vairāk kā 2000 grāmatām, ko vēlāk atpirka Latvijas Universitāte.Pēc 1919. gadā februārī saņemtā uzaicinājuma kļūt par Latvijas Augstskolas Matemātikas katedras vadītāju, Lejnieks ar ģimeni atgriezās Latvijā. 1919. gada augusta beigās Latvijas Augstskolas Organizācijas komisija nodibināja apakškomisiju Edgara Lejnieka vadībā ar uzdevumu izveidot Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti. 1919. gada 16. septembrī Edgaru Lejnieku ievēlēja par Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes pirmo dekānu. 1920. gada maijā viņu ievēlēja par profesoru.

**Alfrēds Berts (angļu: Alfred Burt, 1875–1949) bija Lielbritānijas armijas brigādes ģenerālis, piedalījās Pirmajā Pasaules karā. Latvijas Brīvības cīņu laikā bija Sabiedroto militārās misijas vadītājs Latvijā (1919—1920). 1920. gada 11. martā ģenerāli Bertu atvaļināja no karadienesta un apbalvoja ar C.B. (Companion of the Bath) ordeni. 1921. gadā viņš pildīja britu pārstāvja pienākumus Sabiedroto komisijā Polijā un Lietuvā. Pēc atgriešanās Lielbritānijā viņš nodibināja Latvijas draugu biedrību (Friends of Latvia) un katrus divus vai trīs gadus apciemoja Latviju. 

***Jānis Gilberts (1879-1950) - no 1919. gada jūnija līdz 1921. gada janvārim bijis I angļu valodas korespondents un tulks Armijas štābā, no 1921. gada janvāra līdz septembrim bijis II šķiras sekretārs sūtniecībā Londonā, pēc tam - I šķiras sekretārs, vēlāk sekretārs arī Kauņā, Berlīnē, Maskavā, Tallinā

Džo ģimene maina viesnīcu, sporto un peldas, ietur lieliskas vakariņas, dzīve šķiet pavisam mierīga, bez pārsteigumiem. Tomēr vakarā, šķiet, Džo redzējis mākslinieku Hodleru*.

#Džo diary

Peektdeen, 4 (1911)

No rīta parvilkamees uz Grand Hotel de Vevey et Palace, kur ir deezgan smuks parks. Tennis un peldēšanas. Galvenā leeta ir leelais darzs un pilnīgais klusums – nav dzelzceļa un eelu. Veesnica laba, bet vecmodīga, apm. 1880. Publika deezgan garlaicīga un godiga – seeveešu nekadu sevišķu nav. Esam pee peldēšanas eepazinušees klusumā. Smukas vakariņas. Gulbji “Lohengrins un Elsa”. Vakarā “Krokodilā” redz Hodleru.

*Ferdinands Holders (1853-1918) - viens no vispazīstamākajiem šveiciešu gleznotājiem, sākotnēji vairāk gleznojis portretus, sadzīves ainas, taču vēlāk aizsācis ļoti personīgu, alegorijām pilnu simbolismā iekļaujamu stilu, ko pats dēvēja par “paralēlismu”

10. augusts

Laikrakstā “Latvijas Sargs” 10. augustā publicēts plašs raksts par Latvijas izredzēm tikt uzņemtai Tautu Savienībā un centieniem to panākt, kur, protams, savu artavu ieguldījis arī Oļģerds Grosvalds.

Latvijas valsts izcelšanās un viņas izredzes

J.Seskis

Lai iepazīstinātu citu valstu priekšstāvjus ar Latviju, tad Latvijas priekšniecības ārzemēs griezās personīgi pie valdībām un tām iesniedza ziņas un brošūras par Latviju. Uz Tautu Savienības sapulci Ženēvā Latvijas valdība nosūtīja delegāciju ar ārlietu ministri Meierovicu priekšgalā. Delegācijas priekšnieks apmeklēja citu valstu delegāciju priekšniekus un viņiem iesniedza ziņas par Latviju, viņas stāvokli un vēlēšanos tikt uzņemtai Tautu Savienība. Izrādījās, ka daudzu valstu delegātiem nebij nekādas jēgas par Latviju un daži pat nezināja, kur viņa atrodas. Latvija, Igaunija, Lietava u.t.t. ir gluži sveši vārdi, kurus daudzi tikai reti kādreiz bij lasījuši laikrakstos un tādēļ daudz delegātiem bij diezgan grūti īsā laikā iepazīties ar šo jauno valstu stāvokli, lai gan viņiem velāk pienācās balsot par Latvijas uzņemšanu vai neuzņemšanu Tautu Savienībā. Šveices laikraksti, ar maz izņēmumiem, pieprasīja Latvijas un citu jauno valstu uzņemšanu Tautu Savienībā bez jebkādiem ierobežojumiem. Vēl lielākas simpātijas jaunām valstīm parādīja Ženēvas universitātes profesori un inteliģence. Viņi bija nodibinājuši biedrību “Ligue pour la defense des droits des neuvelles Republiques issnes de l’Empire Russe” (Līga jauno, no Krievijas Impērijas cēlusos brīvvalstu tiesību aizsargāšanai) un vēl agrāk mūsu tautiete A. Kenin dze bij nodobinājusi “Comite A’Etudes la La Guestivu lettona” t.i. Latviešu jautājuma studiju komiteja, pie kuras piederēja daudz ievērojamu zinātņu vīru. Šī komiteja jau 1919.gadā bij uz savu roku iesniegusi prezidentam Wilsonam memorandu, kurā ļoti atzinīgi izteicās par latviešu tautas spējām, cīnu par brīvību un pieprasa Latvijas tiesisku atzīšanu. Arī šī komiteja visur propagandēja Latvijas un citu jauno valstu uzņemšanu Tautu Savienībā. Kāda mielastā, kuru sarīkoja jauno valstu priekšstāvji 14. decembrī Ženēva par godu saviem augstsirdīgiem aizstāvjiem, preses priekšstāvjiem un inteliģencei, pēdējā savās runās no jauna apsolīja nerimties, kamēr jaunās valstis netikšot uzņemtas Tautu Savienībā. Ar pilnu tiesību varēja sacīt, ka pašā Ženēvas pilsētā bij vairāk tautu savienības gara nekā pašā Tautu Savienībā. Latvijas priekšstāvis Parīzē O. Grosvalda kgs bij griezies pie franču ārlietu ministrijas ar pieprasījumu, vai Francija esot par jeb pret Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā un bij dabūjis atbildi, ka Francija esot pret uzņemšanu.

25.novembrī 5. komisija uzaicinaja Latvijas delegāciju uz komisijas sēdi un tur dot paskaidrojumus. Latvijas delegācijas priekšnieks Meierovica kgs komisijas sapulcē nolasīja garāku pārskatu par Latvijas izcelšanos, Tautas Padomes organizāciju un darbību, Satversmes Sapulces izvēlēšanu un darbību, Latvijas atbrīvošanu pašu spēkiem no vāciešiem un krieviem, miera līgumiem ar Krieviju un Vāciju, robežu jautājuma izšķiršanu ar kaimiņiem, Latvijas politisko un ekonomisko neatkarību un latviešu tautass prasību uzņemt viņu pilntiesīgo tautu un valstu starpā.

16. decembrī 5. komisijas apakškomisijas priekšnieks Oktawio (Brazīlijas delegāts) pilnā sapulcē referāj komisijas atzinumu par Igaunijas, Latvijas un Lietavas lūgumiem uzņemt Tautu Savienība. Komisija esot ar vislielāko simpātiju caurskatījusi šo triju valstu lūgums dēļ uzņemšanas Tautu Savienībā. [..] Komisija ieteic Sapulcei paziņot Igaunijas, Latvijas un Lietavas valdībām:

  1. Ka viņu prasība tikusi apskatīta ar labvēlību, bet ka apstākļi neļauj vēl dot par viņām galīgu lēmumu
  2. Ka nogaidot turpmākos Sapulces lēmumus šām valstīm būs brīv, uz viņu lūguma pamata, piedalīties Savienības tehniskās organizācijās, kam vispāreja interese

[..]

/turpmāk vēl/

11. augusts

Džo ar ģimeni turpinās “milzīgi veselīgas” brīvdienas, tējas dzeršana, teniss, peldēšanās internacionālā sabiedrībā. Tenisa turnīrā gan Džo kopā ar Līnu piedzīvo zaudējumu.

Džo ar tenisa raketi 1910.gadā

#Džo diary

Iepazinos ar trim ļoti tīpiskeem patīkameem kreevu jaunekļeem un caur viņeem, pee tenisa, ar viseem citeem: Gladys and Folger Conquest, france Gregory, nepatikamee saimneeka bērni un citi. Kreevu māte (M-me de Boklevski) pirmā eesaka un tad visi citi arī saka dot afternoon tea’s, kur visi jaunee ļaudis sēdeja kopā. Eepazinos vel ar veenu zimpatisku franču jaunekli, José de la Rívagerie, kurš tulīt pec tam aizbrauca. Tika sarikots Tennis Tournaments, kur mes goda pec ar spēlējam un pazaudējam, sevišķi ar Līna deemžel paspelejam pret diveem... Dzīve bij milzīgi veselīga ar visu sportu, smalko peldešanos ezerā un airēšanu. Laiks ļoti karsts un pilnīgi bez leetus.

13. augusts

Margarēta pusdieno skaistā Londonas rajonā un kopumā izbauda mazliet miera, jo priekšnieks devies uz Parīzi.

#Margarēta diary

13.8.

We had lunch at the Holborn*, and I typed “Dante”** – very beautiful nonsense it was. The patron has gone to Paris, and we enjoy our spell of peace. We had Dr. Moat here, and the General*** and Charlie Burt for lunch.

*Holborna - rajons Londonas centrālajā daļā, dienvidaustrumos

**burtveidols

***Alfrēds Berts (angļu: Alfred Burt, 1875–1949) bija Lielbritānijas armijas brigādes ģenerālis, piedalījās Pirmajā Pasaules karā. Latvijas Brīvības cīņu laikā bija Sabiedroto militārās misijas vadītājs Latvijā (1919—1920). 1920. gada 11. martā ģenerāli Bertu atvaļināja no karadienesta un apbalvoja ar C.B. (Companion of the Bath) ordeni. 1921. gadā viņš pildīja britu pārstāvja pienākumus Sabiedroto komisijā Polijā un Lietuvā. Pēc atgriešanās Lielbritānijā viņš nodibināja Latvijas draugu biedrību (Friends of Latvia) un katrus divus vai trīs gadus apciemoja Latviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt