Kā savā grāmatā atzīst Hānbergs, tad pēc neatkarības atgūšanas sociālisms tika iebērts sietā ar lielām acīm, kuram cauri izbira kolhozi, sovhozi, fabrikas, arī mēs paši. Tie, kas bija apakšā, pēkšņi nokļuva augšā. Valdīja haoss, alkatība un cerība, arī uzdrošināšanās. Tāda bija 1980. gadu nogale un 1990.gadu sākums. "Mums ir ļoti raibi gājis. Grāmatā esmu centies rakstīt gan par neprātībām, gan arī par saprātībām," sacīja Hānbergs.
Dzīvošanas jēdzīguma meklējumi autoram sākušies Grobiņas novadā jau pirms gadiem septiņiem, kad tapusi grāmata par bioloģiskās saimniekošanas aizsācēju Latvijā, grobiņnieku Imantu Heinacki. Tas devis impulsu sekot šī saimniekošanas procesa tālākai attīstībai, kas aizvedis arī uz Latgali un Vidzemi.
"Grobiņas novads ir viena apvienība, Vārkavas novads - otra, Alojas novads - trešā apvienība. Katrā no šim apvienībām pulsē cilvēki. Grobiņā vārdos un uzvārdos esmu piesaucis ļoti daudzus," saka Hānbergs.
Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols uzsver, ka tur privatizācija notika veiksmīgi. "Grobiņā privatizācija notikusi tai laikā acīmredzot veiksmīgi, saprātīgi un sakarīgi - nevis kā viens liels, bet katram pa druskai," saka Priedols.
Grāmata ir par Latvijas tautas saknēm, neseno vēsturi, īpaši par norisēm Grobiņā un apkārtējos pagastos. Vēstījums balstīts uz patiesiem notikumiem un faktiem, kas atsevišķos stāstos varot būt ne visai glaimojoši. "Dažus faktus pieminu kā tādus. Tie, kas izlasot saskata kaut kādas līdzības, tā ir viņu izvēle," norāda Hānbergs.
Grāmatas „Atgūšana un iegūšana saprātā un neprātā” atvēršana ir kā dāvana grobiņniekiem pilsētas 321. dzimšanas dienā.
