Baltijas ceļa foto: No Drabešiem, Cēsīm un Liepas līdz pat Igaunijas robežai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

1989. gadā, lai izveidotu Baltijas ceļu, tika rēķināts, ka vienam cilvēkam izstieptu roku platumā jāatvēl pusotrs metrs – tātad 600 km posmā no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai jābūt vismaz 400 000 cilvēku. Un tad rīkotāji pieņēma lēmumu – jau tā neticami garais maršruts tika pagarināts par vēl gandrīz 100 kilometriem. No Rīgas uz augšu ķēde tika plānota nevis pa īsāko ceļu – Tallinas šoseju –, bet ar līkumu caur Cēsīm, Rūjienu un Viljandi. Taču ceļa izmaiņai bija pamatojums – ja tas ies pa zemes vidieni, tad to no abām pusēm būs vieglāk sasniegt vairāk cilvēkiem.

Piedāvājam ieskatu fotogrāfijās no Baltijas ceļa posma Drabeši - Cēsis - Liepa - Valmiera - Igaunijas robeža, kas iesūtītas pēc Latvijas Televīzijas un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja aicinājuma.  Šajā posmā piedalījās cilvēki no visas Vidzemes un Latgales. Uz Cēsīm veda ļaudis no Ogres, Aizkraukles, Jēkabpils, Daugavpils, Preiļiem un Krāslavas, bet uz Valmieras posmu - no Madonas, Rēzeknes, Ludzas, Balviem, Gulbenes, Smiltenes un Alūksnes.

Drabeši. Šosejas posms no Cēsīm, Rīgas virziens

Par atsūtīto fotogaleriju bilžu autors Jānis Kazaks "Latvijas gadsimta" albumam raksta: "Ļaužu virtene ar sejām pret Āraišu vējdzirnavām. Valdis Aizupietis (1925-2012), Drabešu internātskolas direktors, ar kundzi Ritu Aizupieti (1927-2019), skolotāju. Meita Gunta Kazaka ar bērniem Ievu un Didzi." 

Baltijas ceļa posms virzienā no Cēsīm uz Liepu

Cēsu kultūras darbinieki. No kreisās: Dagmāra Smilkstiņa, Astrīda Kamša, Drosma Bazis.
Cēsu kultūras darbinieki. No kreisās: Dagmāra Smilkstiņa, Astrīda Kamša, Drosma Bazis.

Baltijas ceļa posms virzienā no Cēsīm uz Liepu. No kreisās: Astrīdas meita Liene Kamša (saliekusies)...
Baltijas ceļa posms virzienā no Cēsīm uz Liepu. No kreisās: Astrīdas meita Liene Kamša (saliekusies), parakstās Marita, Ilze Krieviņa Goba (baltās, garās biksēs).

Andris Soboļevs (septītais no labās puses), Guntis Soboļevs (astotais no labās puses) un Aigars Balt...
Andris Soboļevs (septītais no labās puses), Guntis Soboļevs (astotais no labās puses) un Aigars Baltvilks (devītais no labās puses), Veneranda Baltvilka (desmitā no labās puses), Skaidrīte Bembere (piektā no labās puses) ar savu meitu (sestā no labās puses).

"Mēs, trīs puikas, Andris Soboļevs (15 gadi), Guntis Soboļevs (12 gadi) un Aigars Baltvilks (11 gadi) skolas brīvlaikā tā spontāni pievienojāmies Aigara mammai Venerandai braucienam uz Baltijas ceļu. Autobusu bija noorganizējusi Raunas Lauktehnika. Mēs atradāmies uz ceļa Cēsis - Valmiera, kaut kur aiz Liepas, Cēsu rajona robežās," tā "Latvijas gadsimta" albumam raksta bildē redzamais Andris Soboļevs. 

Valmieras  - Rūjienas ceļš

Harijs Vīksne gatavs Baltijas ceļam
Harijs Vīksne gatavs Baltijas ceļam

"Četrus gadus aktīvi piedalījos Atmodas aktivitātēs gan individuāli, esot visās manifestācijās Rīgā, gan VAK (Valmieras nodaļas) rindās. Esmu barikāžu dalībnieks (medaļa). Saņemot pensiju 84 eiro un dzīvojot pusbadā, esmu vīlies mūsu atjaunotajā valstī," piesakot savu bildi "Latvijas gadsimta" albumam, raksta Harijs Vīksne. Viņš Baltijas ceļa laikā atradās uz Valmieras  - Rūjienas ceļa. 

"1989. gada 23. augusta pēcpusdiena atnāca mierīga, skaidra, rēna, it kā nogaidoša. Arī ļoti daudzie un dažādie Baltijas ceļa dalībnieki, novietojuši transporta līdzekļus šosejas malā, bija klusi, domīgi. Izpalika parastās sarunas, jautājumi. Atbraucām ar savu transportu divatā. Meitas ar savām ģimenēm bija darba vietu - Valmieras un Cēsu tuvumā, dēls obligātajā karadienestā Urālos. Izveidot ķēdi un sadoties rokās mūs uzaicināja kāds no organizatoriem. Kādas minūtes tā palikām, tad rokas atlaidām. Sejās atplauka smaidi. Visi jutāmies gandarīti par notikušo un ļoti, ļoti radniecīgi, droši," atminās Laimas Perova. 

"Valmieras rajona teritorijā, attiecīgajos ceļa posmos par atbildīgajiem kļuva konkrēto pagastu LTF grupu vadītāji, kuriem, savukārt, palīdzību sniedza tās grupas, kuras atradās nomaļus no galvenā ceļa. Tika pārrunāts viss - transporta problēmas, nokļūšana līdz noteiktai vietai, iedzīvotāju informēšana. Mans uzdevums bija koordinēt to rajona iedzīvotāju ierašanos, kuri Valmieras rajonā iebrauca no Valkas, Madonas, Alūksnes, Limbažu, Gulbenes, Balvu un Ludzas rajoniem. Tautfrontiešu izvietojumam – un ne jau tikai tautfrontiešu - bija jābūt vienmērīgam, bez sablīvējumiem un pārrāvumiem. Bija jāpanāk gan autoinspekcijas, gan sanitāro dienestu līdzdalība," "Latvijas gadsimta" albumam raksta Dzintara Vītola, bijusī Valmieras rajona LTF nodaļas līdzpriekšsēdētāja.

No Alūksnes uz koordinatoru norādīto vietu daudzi brauca personīgajās automašīnās, daži iestāžu SCO un melioratoru PMK autobusos, atklāj Gunārs Auseklis.

Ģirts Briedis (ar brillēm), garmatainais Māris Mednis un zēns (pagriezis muguru) no Venecuēlas, nela...
Ģirts Briedis (ar brillēm), garmatainais Māris Mednis un zēns (pagriezis muguru) no Venecuēlas, nelatvietis, bet runāja latviski.

Pie Igaunijas robežas 

Andris Stimbāns (fotogrāfijas centrā rūtainajā kreklā) uz Pleskavas šosejas
Andris Stimbāns (fotogrāfijas centrā rūtainajā kreklā) uz Pleskavas šosejas

"Es, Andris Stimbāns, esmu jēkabpilietis. Mūs, jēkabpiliešus, autobuss aizveda uz Alūksnes rajonu. Stāvējām uz Pleskavas šosejas pirms pagrieziena uz Igauniju. Bijām pārliecināti, ka viss notiek un darām pareizi. Pašreiz man 81 gads," "Latvijas gadsimta" albumam raksta bildē redzamais Andris Stimbāns.

Cēsu rajona plāns 

Te apskatāma ar roku zīmētā un Baltijas ceļa gadadienai par godu pārzīmētā Cēsu rajona shēma ar svarīgākajiem punktiem šajā Baltijas ceļa posmā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti