18. gadsimta beigās būvētā jaunās Pilsmuižas ēka, kur tagad atrodas Aizputes novadpētniecības muzejs, mainās, apgūstot un sakārtojot vidi gan pašā ēkā, gan ārpus tās. Jau pirms kāda laika vienā pagraba daļā sāka rosīties Aizputē zināmie vīndari no Santu ģimenes, bet otrā pusē jaunas telpas krājuma eksponēšanai ieguvis muzejs, un sapnis, kas ilga desmit gadu garumā, nu ir piepildījies, saka muzeja vadītāja Jolanta Berga.
„Kad ienācu pagrabos pirmo reizi, sapratu, ka šī būtu īstā vieta muzejam," viņa atceras. "Pagrabs nebija ilgu laiku izmantots, tas bija mitrs un nepiemērots muzeja vajadzībām. Mums izdevās piesaistīt ES finansējumu no Lauksaimniecības fonda un izveidot ekspozīciju „Senās lauku amatu prasmes”," stāsta Berga.
Ekspozīcija ir izvietota lielākajā pagraba telpu daļā, vairāk nekā 350 kvadrātmetru lielā platībā. Tagad tur apskatāma tekstila amatniecības ekspozīcija ar stellēm, kur katrs var iesēsties stellēs un saprast, cik sarežģīts un smalks ir audēju darbs. Pagrabā izvietota galdniecības darba rīku un galdniecības darbnīcas ekspozīcija. Sarūpēti arī mūsdienīgi darbarīki, lai galdnieka amatā varētu iejusties muzeja apmeklētāji.
Muzeja telpas ir atvērtas ikvienam, arī dažādām svētku reizēm, it īpaši bērniem, kuriem patīk aktīvi darboties.
„Dzimšanas dienas var svinēt arī tā: pie stellēm ko uzaust, pašiem kādu pīrāgu izcept vai ieskābēt kāpostus - kā to darīja mūsu vecmāmiņas, kad šādas lietas veikalos nebija nopērkamas," klāsta Berga. "Tā kā visus darbus un amatus nevar telpās ierādīt, tad pie sienas izvietotas senas fotogrāfijas, kas rāda, kādi darbi laukos senāk notikuši. Visi darbi darīti ar prieku," norāda Berga.
Līdztekus senajām mēbelēm, piemēram, pūra lādei, muzeja pagraba goda istabai radītas arī jaunas lietas, atklāj muzeja vadītāja. „Ozolkoka mēbeļu komplektu, galdu un krēslus ir radījis vietējais Aizputes galdnieks Gatis Svipsts. Viņš to ir darījis ar pietāti pret senajiem meistariem - bez nevienas naglas. Projekta ietvaros tapa arī ozolkoka bufete," stāsta Berga.
Muzeja pagrabs tika sakārtots par nepilniem 180 000 eiro, stāsta muzeja vadītāja Jolanta Berga. Pagrabā tagad notiek muzeja pedagoģiskās programmas, ir pieejams bezvadu internets. Varētu teikt, ka iekāpts citā laikmetā, godā ceļot seno mantojumu.
