"Atā, atā, vecā vabole!" – tāds virsraksts bija lasāms laikrakstā "Express-News", kas iznāca Teksasas štata pilsētā Sanantonio, 2003. gada 30. jūlijā. Amerikāņu avīze šādi atvadījās no 20. gadsimta autobūves leģendas – "Volkswagen" automašīnas, kura visā pasaulē netika dēvēta citādi kā par "vaboli", lai gan oficiāli tai šāds nosaukums nekad nebija piešķirts. Minētajā jūlija dienā pēdējā klasiskā "vabole" atstāja rūpnīcas konveijeru Meksikas pilsētā Pueblā
un tā noslēdza vienu no spilgtākajiem veiksmes stāstiem pasaules autobūves vēsturē; stāstu, kas aizsākās vairāk nekā pusgadsimtu iepriekš 30. gadu Vācijā.
Nacionālsociālistu valdība, tikusi pie varas Vācijā, izrādīja rūpes par vācu darba tautu. Kanclers Ādolfs Hitlers sludināja, ka krietni darba darītāji ir pelnījuši arī ceļot ar ērtībām. Atlika vien radīt vidusmēra vācieša vajadzībām un iespējām atbilstošu auto – "tautas vāģi", "Volks Wagen". To uzņēmās leģendārais auto konstruētājs Ferdinands Porše, un neilgi pirms Otrā pasaules kara "tautas vāģa" prototips bija gatavs. Mašīnas oficiālais nosaukums bija "KdF Wagen"; KdF ir saīsinājums no vācu "Kraft durch Freude" – "Spēks no prieka". Tā sauca nacistu dibinātu organizāciju, kuras funkcija bija vācu darbaļaužu dažnedažāda iepriecināšana. Jaunā auto ražotni būvēja, var teikt, tukšā vietā līdz ar strādnieku pilsētiņu, kuru sākumā bija lemts dēvēt par "Stadt des KdF-wagens" – "KdF automašīnu pilsētu", bet vēlāk nosauca par Volfsburgu.
Sākotnējam projektam svītru pārvilka karš. Pēc kara Volfsburgas rūpnīca izrādījās britu okupācijas zonā. Sākotnēji rūpnīcu līdz ar visu auto ideju piedāvāja britu un amerikāņu autoražotājiem, bet tie cits pēc cita atteicās. Par laimi folksvāgenam, jau visai drīz nāca atskārta, ka bez ekonomiski spēcīgas Vācijas nīkuļos arī visa pārējā Eiropa. Sākās Rietumvācijas industrijas reanimācija, un tās ietvaros daži uzņēmīgi vācieši atgrieza dzīvē arī doktora Poršes lolojumu.
Folksvāgena auto kļuva par pēckara Vācijas ekonomikas atdzimšanas simbolu.
Tas izrādījās kara izpostītajai Eiropai īsti piemērots – ekonomisks, izturīgs, salīdzinoši lēts, ar labu servisu. Bet arī pārējā pasaule novērtēja šo mašīnu, un pirmām kārtām jau Amerika. Desmitgadē no 1948. līdz 1958. gadam mašīna kļuva par populārāko pasaulē. Amerikāņi bija tie, kuri nokristīja izbijušo KdF par "Beetle", par "vaboli". Iespējams, ka vārdu deva nevis kāds šī braucamrīka īpašnieks, bet gan kāds no tiem amerikāņiem, kuri joprojām brauca savās lielajās, dārgajās un izšķērdīgajās amerikāņu mašīnās. Tām līdzās "vabole" tiešām atgādināja savādu kukaini, kas te ielidojis no citas pasaules. Šī mašīna kļuva ne tikai par stabilu ģimenes vērtību, bet arī par intelektuāļu, mākslinieku un vēlāk arī hipiju un citu alternatīvi domājošo iecienītu braucamrīku, daudzus gadus paliekot ārēji gandrīz nemainītai, iekšēji gan piedzīvojot tehniskus uzlabojumus. Kā 1971. gadā sludināja reklāma: ""Volkswagen" nav nevienas detaļas, kas nebūtu vismaz vienu reizi uzlabota."
Tomēr visam reiz jābeidzas, un līdz ar pagājušā gadsimta 70. gadiem kļuva skaidrs, ka arī ar visiem uzlabojumiem žiperīgā "vabole" vairs netur laikam līdzi. "Folksvāgens" meklēja savam pirmdzimtajam aizstājēju un to arī atrada – 1974. gada maijā Volfsburgas konveijeru pameta jauns brīnumbērns: "Volkswagen Golf". "Vabole" tikmēr aizripoja arvien tālāk pasaules autotirgus perifērijā, tomēr uz visiem laikiem palikdama unikāla un neatkārtojama autobūves vēstures lappuse.
