Biedrībā skaidroja, ka kongresa mērķis ir vienuviet pulcēt vēstures nozares profesionāļus un politikas veidotājus, lai diskutētu par aktuālo situāciju vēstures akadēmiskajā pētniecībā, vēstures izglītībā, publiskajā vēsturē un atmiņas institūcijās.
Kongresa laikā tiks pieņemta rezolūcija par nepieciešamajiem soļiem, kas jāveic, lai nodrošinātu kvalitatīvu starptautiska līmeņa vēstures zinātnes attīstību Latvijā. Rezolūcijas projekts izstrādāts, konsultējoties ar nozares profesionāļiem.
Ikviens, kam rūp Latvijas vēsture, akadēmiskās vēstures pētniecības un publiskās vēstures pastāvēšana un attīstība, tiek aicināts paust savu viedokli par kongresa rezolūcijas projektu un iesniegt priekšlikumus, aizpildot tiešsaistes formu.
Biedrībā arī norādīja: "Šodienas ģeopolitiskā situācija un informatīvā telpa spilgti izgaismo vēstures nozares svarīgo lomu demokrātijas un nacionālās kultūras un vērtību saglabāšanā, sabiedrības izglītošanā. Īpaši jāizceļ vēstures loma valsts drošības kontekstā. To skaudri apliecinājusi Krievijas Federācijas ilggadēji īstenotā impēriskā politika, kas cieši saistīta ar izkropļotu vēstures interpretāciju, nekritisku agresijas un kara attaisnojumu. Zināšanu un izglītības trūkums vēstures jautājumos kļūst par auglīgu augsni ideoloģiskām manipulācijām un sabiedrības šķelšanai arī Latvijā."
Šogad aprīlī biedrība atklātā vēstulē, kuru parakstījuši 118 jomas profesionāļi, sniedza kritisku novērtējumu tam, kādā stāvoklī ilgstoši atrodas vēstures zinātne Latvijā, kā vienu no galvenajiem cēloņiem nosaucot pašreizējās zinātnes finansēšanas sistēmas nespēju nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti.
Biedrībā atsaucās uz Ministru kabineta rīkojumu īstenot valsts pētījumu programmu "20.–21.gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze", tai atvēlot 1 800 000 eiro no 2023. līdz 2026. gadam, tomēr atgādināja uz atklātajā vēstulē uzsvērto, ka papildu finansējums ir tikai viens no priekšnosacījumiem, lai Latvijā varētu pastāvēt kvalitatīva vēstures pētniecība.
"Ilgstošs finansējuma trūkums un sistēmiskas problēmas ir cēloņi noplicinātai akadēmiskajai videi, kuru raksturo ne tikai finanšu, bet arī profesionālu cilvēkresursu, kā arī skaidras politikas un redzējuma neesamība, ko nav iespējams atrisināt vienas pētniecības programmas ietvaros dažu gadu laikā," vēstīja Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība.
