Latvijas Radio raidījums "7 dienas Eiropā" pētīja to, kā par taisnību cīnījās kāds Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) iedzīvotājs. Viens no daudzajiem gadījumiem, par ko liecina iedzīvotāju sūdzības, piemēram, ir, kad kāds bezpartejiskais cilvēks - Boriss Ozoliņš - lūdz novērst viņa laulības un ģimenes faktisko izšķiršanu. Un viņš raksta, kas ir noticis.
Viņš Tālajos Austrumos ir apprecējis deportētā meitu. Viņa sieva Zenta, viņas vecāki ir deportēti, viņas tēvs, kas ir bijis turīgs lauksaimnieks un tirgotājs, viņš ir deportēts 1941.gadā, tātad arī Zenta, toreiz 16 gadu vecumā ir nonākusi izsūtījumā Tālajos Austrumos.
Un dzīve - kā jau dzīve - dara savu: cilvēki iemīlas un precas. Tālajos Austrumos Zenta ir satikusi Borisu Ozoliņu un viņi ir apprecējušies 1944.gadā. Ozoliņa sievasmāte tobrīd - jau 1947.gadā - dzīvo Latvijā, un sievasmāte viņus abus ar Zentu aicina braukt uz Latviju. Ģimenē jau trīs gadus un septiņus mēnešus veca meitiņa. 1950.gadā Zenta pēkšņi tiek arestēta, ieslodzīta Rīgas pārsūtīšanas cietumā, un Borisam, viņas vīram, ir pilnīgi nezināms Padomju Latvijas Valsts Drošības ministrijas orgānu lēmums, viņš tikai zina, ka visa šī rezultātā, viņā sieva tiks izsūtīta atpakaļ uz Tālajiem Austrumiem, uz Krasnajarskas novadu.
Ozoliņš raksta LKP CK sekretāram, kas toreiz ir Jānis Kalnbērziņš: „Lūdzu Jūs atjaunot taisnīgumu, atdot mātei bērnu un vīram sievu. Lūgumu atcelt man pilnīgi nesaprotamo un, manuprāt, nelikumīgo LPSR valsts drošības ministrijas orgānu lēmumu par puses no manas ģimenes specpārvietošanu uz Krasnajarskas apgabalu."
Valsts drošības ministrija, orgāni raksta atbildi uz šo sūdzību, ka „Saldus Zenta, tātad dzīvesbiedre Zenta, kopā ar māti bija izsūtītas 1941.gadā, kā arestētā Saldus Kārļa, tātad Zentas tēva, bijušā aizsargu organizācijas biedra un liela kulaka, ģimenes biedres. Un Saldus Zentas laulība ar Ozoliņu Borisu nevar būt pamats par atbrīvojumu no izsūtīšanas, jo pēdējais, pēc mūsu ziņām pats ir agrāk ir sodīts un viņam nav nopelnu padomju varas priekšā". Par atteikumu paziņots iesniedzējam.
”Tātad te mēs redzam vienā konkrētā piemērā, kā cilvēki, kuriem nav nekāda saistības ar partiju, kā ar viņiem var izrēķināties tikai tāpēc, ka viņi kādreiz ir izsūtīti, jo Boriss Ozoliņš arī kādreiz bija izsūtīts politisku iemeslu dēļ Krasnojarskā, un tur viņi satikušies, un beidzot tad, kad viņi ir izmantojuši izdevību atgriezties un sākt jaunu dzīvi ar mazu bērnu, šī ģimene tiek vienkārši izjaukta,” secina pētījuma autore.
